Ļeva Tolstoja romāns "Anna Kareņina"

Viņam šķiet, ka veiksmīgai lauksaimniecībai Krievijā vispirms ir jāņem vērā darbaspēka raksturs. Savā ekonomikā Levins tiecas pēc tādām attiecību formām, kurās zemniekiem būtu interese par darbu un būtu produktīvs darbs. Bagāta zemnieka māja, ar kuru viņš palika pusceļā līdz viņam šķita priekšzīmīga saimniecība. Liela draudzīga zemnieku ģimene un sirmgalvja vārdi: "Mūsu bizness ir zemnieks, mēs visu darām paši ..." - atstāja spēcīgu iespaidu uz Levinu.
Galvenais jautājums, kas Levinā izraisīja sāpīgu domu un jūtu nesaskaņu, bija jautājums par dzīves jēgu un patiesību. Pārlasījis visus filozofu darbus un neatradis tajos apmierinošu atbildi uz savu jautājumu, Levins pievērsa uzmanību zemnieku attieksmei pret dzīvi un pieņēma viņu izpratni par dzīves jēgu: dzīvot dvēselei, atcerēties Dievu. Sazinoties ar vienkāršajiem cilvēkiem, viņu pārņēma dzīves patiesība, spontāna ticība Dievam.
Levina dzīves notikumi veido savu sižeta līniju, taču vispārējā romāna izpratnē un kompozīcijā Annas dzīves ceļš un Levina morālo meklējumu vēsture ir savstarpēji saistīti un atspoguļo vienotu ainu.
Dižciltība, kas kalpoja buržuāzijai, deģenerējās, kas rakstniekā izraisīja sāpju sajūtu, it īpaši atspoguļojās Oblonska un viņa sievas Dollijas tēla simpātisko pušu izklāstā. Bet rakstniekam nav stingras ticības nākotnei un visgudrākā no dižciltīgo - Levina - darbībām.
Šī nenoteiktība un Tolstoja garīgās drāmas pieeja atspoguļojas romānā Anna Kareņina.

…