Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,66 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,83
Pirkt
Identifikators:751076
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.07.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Katrai pasaules valstij ir izveidojusies sava kino vēsture, tāda ir arī Latvijai. Iespējams tā ir spilgtāka vai ne tik spilgta, kā citu valstu kino. Katras valsts kino vēsture ir unikāla.
Runājot par kino, man liekas, ka būtu no sākuma jāsāk runāt tieši par režisoriem, jo tas ir filmas pamats. Bez režisora filma nevar tapt, protams, arī bez aktieriem, operatoriem u.t.t. , bet režisors tomēr ir filmas pamats, bez kā palīdzības labu filmu neizveidot. Latvijā ir bijuši un ir joprojām daudzi režisori, kas ir likuši pamatus Latvijas kino un katram šim režisoram ir savs mākslinieciskais rokraksts, kā piemērus var minēt: Rolandu Kalniņu – savas filmas veidojis tajā laikā, kas pastāvēja stingra cenzūra, bet viņš ar savām filmām būtībā protestēja pret notiekošo apkārt. Hercs Franks – veido dokumentālā tipa filmas, viņa filmas ir ļoti vienkāršas, bet tādas, kas liek apdomāties šīs filmas skatoties, viņš ir kā piemērs tam, ka labu filmu var izveidot ar vienkāršu sižetu. Jānis Streičs – parasti veido filmas, kas atstāj pozitīvu iespaidu, viņa filmās ir arī humora deva, ko tik ļoti daudz nevarēja saskatīt citu režisoru darbos. Gunārs Piesis – arī šis režisors ir veicis ievērojamu ieguldījumu latviešu kino vēsturē. Gunārs Piesis savas filmas veido emocionālas un arī savā ziņā ar traģiskām beigām. Visi šie režisori ir atšķirīgi pēc mākslinieciskā rokraksta, bet tas dara Latvijas kino tik īpašu. Bez šo režisoru palīdzības nevarētu tapt Latvijas kino māksla.
Katram režisoram ir savādākas filmas, kuras joprojām ir vai arī nav aktuālas. No kursa programmā iekļautajiem darbiem, joprojām aktuāli man šķiet - Jura Podnieka „Vai viegli būt jaunam?”, Rolanda Kalniņa „Elpojiet dziļi”, Jāņa Streiča „Rūdolfa mantojums”.
Šiem visiem darbiem var spēt atrast salīdzinājumu arī mūsdienu situācijās un dzīves ritumā, tāpēc man šīs filmas šķiet aktuālas joprojām.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,14 €
Materiālu komplekts Nr. 1230857
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas kino vēsture (pārdomas)”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/751076

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties