Kvalitatīvo pētījumu metodes: līdzdalības novērojums

Džons Laflands savā darbā par sabiedrības analīzi izvirza vairākus diskutējamos fokusus. Tie saucās domāšanas objekti:
1. nozīme. Tas ietver tādus terminus, kā kultūra, normas, pasaules uztvere, utt.
2. prakse. Tas pēta dažādus uzvedības veidus.
3. gadījumi. Šeit ir iekļauti gadījumu paveidi, kā piem., šķiršanās, noziegums, slimība.
4. tikšanās. Divu vai vairāku cilvēku satikšanās.
5. domas. Pēta cilvēku uzvedību, balstoties uz viņu lomu sabiedrībā: profesijas, ģimenes stāvokļa, etniskās grupas ietekme.
6. attiecības. Sociālā dzīve var tikt pētīta, pētot tuvas cilvēku savstarpējās attiecības, mātes un dēla attiecības, draudzība utt.
7. grupas. Attiecības var tikt pētītas arī mazās grupās, piem., draugu lokā, sporta komandās, darba kolektīvos.
8. organizācijas. Attiecības var tikt pētītas arī lielākās grupās, piem., korporācijās, skolās.
9. atrisinājums. Ir grūti pētīt lielu sabiedrības daļu, piem., nācijas pētnieki parasti pēta mazākas grupas, piem., ciemus, geto, teritorijas.

Nozares pētīšana
Šis ir visvienkāršākais pētīšanas tips, ko izmanto sociālie zinātnieki, no kvalitatīvās metodes.
Līdzdalības novērošana un etnogrāfija.

…