Kultūras izpratne dažādos laikmetos

Marksismā ir ekonomisko jautājumu prioritāte, materiālo vērtību ražošanas veidam ir noteicošā vētība.
Postmodernisms ir laiks pēc II pasaules kara. Tas iezīmējas kā pretreakcija evolucionismam. Postmodersnisms ir kultūras stils sabiedrībā, kas ir augsti tekhniski attīstīta, kas orientējas vairāk uz patērēšanu, nēkā ražošanu, kurā aizvien nozīmīgāki kļūst mediji. Aktuālis ir difuzionisma uzskats – visas kultūras ir dažādas, jo kultūras elementi tiek pārņemti nejauši. Funkcionālisms pēta kultūru institūciju ietekmi uz kultūru, piemēram, tiesas vai laulību sfērā. Evolucionismam tiek pretstatīts neoevolucionisms – vairs neuzskata, ka visas kultūras attīstās vienādi. Iezīmējas vairākas attīstības līnijas atkarībā no vides, balstoties ekoloģijasietekmē, iztikas modeļu un tehnoloģiju attīstībā. Uzsvērts kultūru materiālisms, jo ekonomika un materiālā pasaule ietekmē nemateriālo dzīvi, reliģiju, mākslas izpratni. Kognitīvisms pēta, kā domāšana ietekmē uzvedības modeļus, pēta cilvēka informācijas apstrādes procesus. 70., 80. gados parādās simboliskā pieeja. Multukulturālisms top par nozīmīgu pētījumu objektu. Mainās pētījuma veids un pēta urbāno vidi, nevis retās cilvēku kopienas. Veidojas jēdziens – individualizētie uzskati. 90. gados rodas kultūras teorija.
…