Kortizols, tā loma stresa fizioloģijā un psiholoģijā

Stresa klātesamība izsenis bijusi svarīga cilvēces izdzīvošanai – bēgot no uzbrucēja vai vecāku instinkta dēļ pasargājot bērnu – stress ir bijis noteicošais, kas ļauj pielāgoties situācijai un tikt galā ar pārbaudījumiem. Lai gan šie minētie piemēri ir pozitīvais iznākums neilgam stresa stāvoklim, ilgstoši izjusts stress un spriedze spēj izsaukt trauksmi vai pat veicināt citas saslimšanas [Šukele, 2021.] Zināms, ka cilvēka darbības un izjūtas lielā mērā nosaka daudzi un dažādi hormoni. Savukārt, galvenais vaininieks stresa sajūtas izjušanai ir glikosteroīds kortizols. Der pieminēt, ka pārmērīga aktivizācija ir kaitīga gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai. Šis steroīdu hormons, kas tiek izdalīts virsnieru garozā, veic ļoti daudz nozīmīgu procesu cilvēka organismā – sākot no centrālās nervu sistēmas un asinsspiediena regulēšanas, līdz pat ūdens un sāļu līmeņa kontrolēšanai organismā. Šī hormona svārstības ir ierastas un pavisam normālas. Par pieņemamu tiek uzskatīts, ka rīta stundās tas ir visaugstākais un naktī, savukārt, viszemākais. Tomēr, ja kortizola līmenis ilgstoši paliek paaugstināts, tas var kļūt par iemeslu trauksmei, miega traucējumiem un pat depresijai. Īpaši bīstama kortizola paaugstināšanās bija Covid-19 pandēmijas laikos, kad vispārējie depresijas simptomi pat jauniešu vidū sasniedza 86.17% [Schleider, 2021]. Tādejādi, rodas svarīgs jautājums – cik patiesībā svarīgs ir kortizols depresijas simptomu veicināšanā, kā arī – kā ar to tikt galā, ja līmenis ilgstoši ir paaugstināts. …