Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Vai pedagoģiskās attieksmes humanizācija un demokrātiskuma principu ievērošana ir cēlonis bērnu visatļautībai?

     

    Eseja3 Pedagoģija, Psiholoģija

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,66 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,83
Pirkt
Identifikators:332795
Vērtējums:
Publicēts: 06.07.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Izvērtējot šī darba galveno problēmu – vai pedagoģiskās attieksmes humanizācija un demokrātiskuma principu ievērošana ir cēlonis bērnu visatļautībai, varētu secināt, ka mācību procesā ievērojot demokrātiskuma principus, kā arī pedagogiem humanizējot savu attieksmi pret bērniem, tas nav par pamatu, kādēļ bērniem rodas uzvedības problēmas, precizējot, visatļautības iezīmes. Mācību process būtībā nenosaka bērnam kaut ko aizliegt, ierobežojot viņu, taču tieši otrādi – pedagogs ir tas, kas virza bērnu attīstībā, palīdz izvēlē, ļauj bērnam lēmumus pieņemt pašam, uzņemties daļēju atbildību. Analizējot humānismu pedagoģijā, var secināt, ka brīvība, kas bērnam tek dota nenozīmē, ka tiks pieļauta haotiska visatļautība. Aizliedzot bērnam, ierobežojot un piespiežot viņu, piemērojot soda sistēmu, šāds audzināšanas modelis būs neefektīvs, radīs konfliktsituācijas – uzvedības problēmas. Demokratizējot mācību sistēmu un tās procesu var piebilst, ka efektīvākais veids, kā novērst visatļautības izpausmi bērnā un problēmu kā tādu, ir iemācīt bērnam pašdisciplīnu, kas, protams, balstās uz bērna brīvību un galvenais- atbildību un tās izjūtu. Skolēniem pašiem būtu jāiemācās uzņemties atbildību par savu izdarīto izvēli. Lielākā kļūda tiek pieļauta tad, kas visu atbildību uzņemas skolēna pedagogs vai vecāks, protams, daļēju atbildība uzņemoties, būtiskas sekas tas neradīs, bet bērnam ir nepieciešama orientējoša ievirze – esmu veicis savu izvēli, es pats par to uzņemos atbildību! Tātad varētu teikt, ka pašdisciplīna bērnā nostiprinās tikai tad, kad tiek akceptētas bērna izdarītās izvēles sekas – vecāki bieži vien, labu gribēdami, “piever” acis, līdz ar to šeit arī pamazām rodas šī attieksme bērnā - “es neuzņemos atbildību par savu izvēli, tas taču ir normāli!” Protams šo problēmu par visatļautību un pašdisciplīnu var ignorēt, taču, vai “vecā sistēma” jeb autoratīvā sistēma mācību procesā, kas bija izplatīta pagājušā gadsimtā varētu atrisināt problēmu? Nebūt nē, pavisam vienkārši – autoratīvā skola bērnam nespēj iemācīt pašdisciplīnu, jo bērnam tiek liegta izvēle. Mainoties mācību sistēmai un procesam, arī pašiem pedagogiem ir jāapgūst jaunas zināšanas, kas, manuprāt, varētu būt tieši saistītas ar attiecību uzlabošana bērnu un pedagogu vidū. “Cerība sagatavot bērnus rītdienai pirmām kārtām īstenojama, būtiski pārveidojot skolas un skolotājus” (Ādlers A.).…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,28 €
Materiālu komplekts Nr. 1354795
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vai pedagoģiskās attieksmes humanizācija un demokrātiskuma principu ievērošana ir cēlonis bērnu visatļautībai?”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/332795

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties