Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Kinematogrāfiskā zīme. Reprezentācijas jeb atainojuma problēma kino: kino kā realitātes kopija vai tās interpretācija

     

    Eseja2 Vēsture, kultūra

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,42 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,07
Pirkt
Identifikators:703571
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Savulaik mans mīļākais britu rakstnieks Džons Faulzs apgalvojis, ka romāns vispār nevar atainot realitāti, bet tikai pasniegt tās metaforas. Piekrītu rakstniekam, jo savā ziņā to pašu var attiecināt uz kino, arī tādā gadījumā, ja filma ir šķietami reālistiska, jo kino ir mēģinājums radīt ilūziju, ka ekrāna pasaule ir reālās pasaules turpinājums, tās daļa. Mēģinājumi atbrīvoties no vēstītāja subjektivitātes ir raksturīgi ne tikai kino, bet arī literatūrai, taču galā rakstnieks vai režisors vienmēr ir lielākais manipulētājs, kas rada savas prombūtnes ilūziju, bet tā ir maldīga, jo viņš jau piedāvā savu iecienītāko interpretācijas variantu, kas, viennozīmīgi, ir slikti. Savulaik Pīters Grīnevejs to definējis kā kino pamatprincipu — kino ne tik daudz ataino, bet rada savu realitāti, kas ir reālās pasaules līdzība, tātad tās interpretācija. Princips „viss gluži kā dzīvē” kā vērtējoša kategorija vispār nav vērā ņemama, jo mākslas vērtību nenosaka tās spēja vai nespēja parādīt to, ko tāpat jau gana esam redzējuši ikdienā. Materiālās pasaules loģika kino vēstījumā nedarbojas, un katra filma piedāvā savus spēles noteikumus, kuru formulēšana ir viens no kino pievilcīgākajiem elementiem.
Kā kādreiz ir teicis Ļeņins: „No visām mākslām vissvarīgākā mums ir kino...". Es šim izteicienam pilnībā piekrītu, jo kino, tas ir kas vairāk par dažu cilvēku darbu, tā ir mākslas darba radīšana un pats darbs, bet tas ir jāpaveic milzīgā komandā, kas, manuprāt, ik ar gadiem kļūst aizvien grūtāk, jo cilvēki piedod sazināties ar primitīvām frāzēm. Man pašai ir nācies iet cauri visam, kas saistīts kino radīšanu, par pamatu ņemot lugu, kas risinās uz skatuves – mēs to filmējām. Ja godīgi, tas ir ārkārtīgi komplicēts process sākot no idejas un beidzot ar grima atmazgāšanu no sejas. Šī trauslā siena starp skatītāju un aktieri ir jānojauc, bet kameras atrodas „izrādes izejas punktā”, respektīvi, mums nebija iespēju tās kustināt, jo bija pilna zāle ar skatītājiem, kas par šo izrādi bija samaksājuši. Rezultātu es tā arī neesmu redzējusi un diez vai gribēšu jebkad redzēt, jo tā, manuprāt, ir kino maģijas izšķīdināšana vecā sālsūdenī.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,93 €
Materiālu komplekts Nr. 1241179
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kinematogrāfiskā zīme. Reprezentācijas jeb atainojuma problēma kino: kino kā realitātes kopija vai tās interpretācija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/703571

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties