Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,47 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,02
Pirkt
Identifikators:331172
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.10.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu jaunākā proza ir visai pesimistiska, brīžiem tā atspoguļo mūsu tagadējo dzīvi. No visas izlases man visvairāk patika Arva Kolmaņa, Valda Felsberga, Evas Rubenes, Aijas Vālodzes, Noras Ikstenas un Gundegas Repšes stāsti. Tie izstaro skumjas, pesimismu, nelaimi, neapmierinātību ar dzīvi.
Gundega Repše savu stāstu “Vējam līdzi” veido ļoti interesanti. Autore rotaļājas ar vārdiem, frāzēm un teikumiem. Izlasot šo stāstu, es nevarēju saprast tā jēgu. Stāsta sižetu un saturu nav iespējams atstāstīt, jo stāstam nav noteikta satura, tā ir veiksmīgi veidota vārdu spēle no dažādiem vārdiem un īsiem teikumiem. Stāsts ir mistisks un tieši tas izceļ šo stāstu starp pārējiem. Stāsts ir rakstīts kā monologs. Tas vēsta par cilvēka izjūtām un pārdzīvojumiem. Galvenais varonis savas domas pauž, skatoties uz mums no augšas, no debesīm. Stāstā ir jūtama mīlestība, ilgas un vientulība, bet šīs jūtas Gundega Repše mums neparāda tieši, tās jājūt lielajā vārdu kopumā. Viņa neapraksta šīs jūtas, bet liek nojaust, ka tās pastāv, autore parāda tās savā prasmīgi veidotajā vārdu spēlē. Stāsta galvenais varonis, kurš ir parauts līdzi vējam un tikai, turoties pie koka zariem, kavējas vēl šajā pasaulē, runā ar sevi, daloties savās pārdomās, viņš atklāj savu iekšējo pasauli. Manuprāt, Gundega Repše mudina arī mūs atklāt savu iekšējo pasauli, jo mēs to darām ļoti reti, tikai retais no mums ir ieskatījies sevī, mēs visi parasti ieskatāmies otrā, redzam otra kļūdas, netikumus, kā arī labās īpašības, bet savu iekšējo pasauli mēs atstājam novārtā, mēs nevēlamies tajā ielūkoties, varbūt mūs kaut kas baida, varbūt mums ir bailes no tā, ka ieraudzīsim sevī kaut ko, kas mūs neapmierina, un mēs nevarēsim to mainīt. Bet vai tiešām kādreiz nevajadzētu katram palūkoties uz sevi no malas?
Arvja Kolmaņa stāstā “Vasara, augusts” parādīta cilvēka ikdienas dzīve. Man stāsts nepatika,...…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,63 €
Materiālu komplekts Nr. 1167542
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Jaunākā proza”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/331172

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties