Filmas "Putekļi" vēstījuma analīze

Filma „Putekļi”(Пыль) ir 2005. gadā mākslas filma, kura 2001. gadā tika uzņemta Krievijā ar radošu apvienību „ СВОИ2000”. Filmas žanru var raksturot, ka fantastisko reālismu, vai arī kā eksistenciālu drāmu. Filmā ir kolosāla aktieru spēle. Liekas, ka visi varoņi nevis spēle lomas, bet izdzīvo, pārdzīvo katru brīdi. Manuprāt šī filma konstatē diagnozi mūsu realitātei, sociāli - politiskus apstākļus.
Galvenais varonis ir mazrunīgs, mīkstmiesis Aļoša (Aleksejs Sergejevs, Viktora dēls). Recidīvista mazbērns. Vecmāmiņa viņam, acīmredzot, — katoliete: krustās pa kreisi un iesauc svēto Madonnu. Filmas galvenais varonis – šajā pasaulē ir niecīgums, puteklis, kurš līmē plastmasas lidmašīnas, nodarbojas ar vienmuļu darbu valsts uzņēmumā «Progress», kura specializējas uz bērnu rotaļlietu ražošanu. Jauneklim ir pasīvs dzīvesveids, viņš ne pie kā netiecas, neko negrib, ne ar ko neinteresējas, šim jauneklim nav vecāku, varbūt – gājuši bojā. Dzīvo divatā ar vecmāmiņu. Ar vecu sievieti, kura mīl savu mazdēlu vairāk par visu šajā dzīvē, apģērbus viņam pērk kādā pagraba secon-hand’ā, pēc savas izvēles, kā pienākas, katru rītu gatavo mazdēlam brokastis, seko lai paēdis būtu. Dzīvo viņi diezgan nabadzīgi uz nelielu pensiju un Aļošas niecīgo algu, kuru viņš droši vien visu atdod vecmāmiņai, tāpēc ka neko citu viņam arī nevajag, ka tikai paēst un pagulēt. …