Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,52 (15%)
Cena ar atlaidi*:
2,97
Pirkt
Identifikators:290336
Vērtējums:
Publicēts: 02.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Filozofijas mērķis 16.,17. gs. Vismaz empīrisma ietvaros bija izpētīt, nevis pasaules, lietu pamatizcelsmi, virzību utt., ar ko nodarbojās filozofi līdz tam, īpaši Senajā Grieķijā, bet gan tieši izpētīt cilvēku, to liekot filozofijas centrā. Uzsverot arī zināšanu praktisko nozīmi, uzplaukstot dabaszinātnēm, filozofija, kā to īpaši uzsver F.Bēkons savos izteikumos sāka risināt jau praktiskus dabas jautājumus, konkrētāk, pētīt cilvēka sapratni, izziņas spējas.
Džons Loks (1632.-1704.) nozīmīgākajā darbā filozofijā, tas ir, „Eseja par cilvēka sapratni” tika aptvertas liela daļa no tajā laikā svarīgajiem filozofijas jautājumiem. Jāpiemin arī Dž. Loka nozīme politoloģijā, ekonomikā un darbi „Dažas domas par audzināšanu”, „Vēstules par toleranci”, „Divi traktāti par valdīšanu”, no kura iespaidojās vigi savā politiskajā darbībā. Loka izziņas teorijas pamatā ir uzskats, ka cilvēks piedzimst kā balta lapa, kas sadūrās ar Dekarta uzskatiem, kurš pārstāv racionālistus, tajā laikā attīstījās un pilnveidojās uz polemikas ar empīriskiem pamatiem, kura uzskatu stūrakmens bija iedzimtās idejas, ko kā aptuvenu principu var novērot arī vēlāk I.Kanta filozofijā. R. Dekarts uzskatīja, ka cilvēka prātā pastāv idejas jau piedzimstot, tas ir, neatkarīgi no pieredzes, ko tas iegūst dzīves laikā. R. Dekarts atdalīja tā saucamo tīro domāšanu, tīro domu, kas norisinās ārpus (empīrisms) pieredzes. Ir (pēc Dekarta domām) iespējams domāt arī nebalstoties uz kaut ko redzētu, dzirdētu, saostu, sajustu, izgaršotu. Šajā domāšanas līmenī pastāv idejas, kuras kā loģiski izriet nav nokļuvušas cilvēkā, tas ir, domātājā empīriskās uztveres rezultātā un tātad ir iedzimtas. Domāšana kā process cilvēkos jau ir. Dekarts pats būdams arī matemātiķis cenšas filozofijā atklāt matemātiskās likumsakarības. (Jāmin arī Dekarta nozīme matemātikā – viņš ir analītiskās ģeometrijas pamatlicējs un pirmais, kurš ieviesa jēdzienu mainīgs lielums.) Dekarts tādēļ par piemēru savai teorijai par iedzimtajām idejām min taisnās līnijas ideju, kura eksistē prātā, bet cilvēka roka to ne vienmēr var uzzīmēt un talants, kurš it kā kādu indivīdu nostāda pāri citiem kādā jomā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Empīrisms un racionālisms izziņas teorijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/290336

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties