Valsts sociālās apdrošināšanas problemātiskie aspekti lauksaimniecības nozarē Latvijā

SECINĀJUMI
1. Lauksaimniekiem uzņēmējdarbības formu ir iespējams izvēlēties no vairākiem variantiem, kas ietekmē arī to kādā veidā tiks aprēķinātas un veiktas sociālās iemaksas.
2. Lauksaimniecībā ļoti izplatīta ir pašnodarbinātība. Vairāk kā puse no ekonomiski aktīvajiem lauksaimniecības nozares uzņēmumiem VSAOI veic kā pašnodarbinātas personas.
3. Nodarbināto skaits lauksaimniecības nozarē samazinās, ko ietekmē nozares attīstība, kad atsevišķu darbu veikšanai vairs nav nepieciešams tik daudz darbinieku kā agrāk. Kā arī iedzīvotāju vēlme pēc stabila darba visa gada garumā un lielāka atalgojuma mudina viņus meklēt darba iespējas citās nozarēs.
4. Eiropā ir vairāki pozitīvi piemēri īpašai nodokļu sistēmai lauksaimniekiem. Īpašās nodokļu sistēmas lauksaimniekiem tiek vērtētas dažādi. Lauksaimnieki šādas nodokļu sistēmas pārsvarā vērtē pozitīvi, savukārt ar lauksaimniecību nesaistīti iedzīvotāji mēdz uzskatīt ka šādas nodokļu sistēmas nav nepieciešamas un rada liekus izdevumus.
5. Izanalizējot lauksaimnieku un ekspertu viedokļus iespējams secināt, ka būtisks faktors, kas netiek ņemts vērā nosakot pašnodarbināto VSAOI aprēķināšanas un maksāšanas kārtību ir lauksaimnieku sezonālie ienākumi. Lauksaimnieki ienākumus pārsvarā gūst vien dažus mēnešus gadā. Nereti darbs un līdzekļi šo ienākumu gūšanai tiek ieguldīts ilgākā laika periodā, kā tiek gūti ienākumi. Pie pašreizējās VSAOI aprēķināšanas kārtības lauksaimnieki, ja vien viņiem mēnešos, kad tiek gūti ienākumi tie ir gana lieli lai būtu jāaprēķina un jāmaksā VSAOI, ir sociāli apdrošināti tikai dažus mēnešus gadā.…