Latvijas Republikas Satversmes 109. pants paredz ikvienam iedzīvotājam tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, bezdarba un citos likumā noteiktos gadījumos (1922). Sociālās apdrošināšanas mērķis ir ienākumu aizvietojuma nodrošināšana, personai aizejot pensijā, zaudējot darbu, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, saslimstot, dodoties pirmsdzemdību un pēcdzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, ciešot nelaimes gadījumā darbā vai iegūstot arodslimību.
Lauksaimniecības nozarē, kas salīdzinājumā ar citām nozarēm, tiek ierindota pie nozarēm, kas ražo produktus ar zemāko pievienoto vērtību un turklāt vairāk kā citas nozares tiek pakļauta dažādiem gan ekonomiskiem, gan politiskiem, gan dabas izraisītiem pārbaudījumiem un tādēļ ir ļoti atkarīga no valsts atbalsta, sakārtota un saprotama sociālā politika ir nozīmīga tās pārstāvjiem – lauksaimniekiem.