SIA daļu pirkuma līguma tiesiskais regulējums un praktiskais pielietojums

Ikdienā pirkuma līgumi ir visizplatītākie līgumi, ar tiem mēs saskaramies gandrīz katru dienu. Nopērkam veikalā maizi, degvielas uzpildes stacijā benzīnu – tiek slēgti preču – naudas maiņas darījumi. Izklausās vienkārši un saprotami. Tomēr tiklīdz sastopamies ar lielākiem pirkuma objektiem: automašīna vai nekustamais īpašums, vai vēl ar kaut ko abstraktāku – sabiedrības ar ierobežotu atbildību daļu pirkums, tā situācija kļūst sarežģītāka. Kad pāriet īpašuma tiesības pircējam? Kas notiek, ja lietas nodošana un samaksa nenotiek vienlaicīgi? Vai ir tiesības lietu pārbaudīt? Tādus un vēl daudzus citus jautājumus uzdod sev gan pārdevējs, gan pircējs.
Uzņēmumu pirkšana - pārdošana ir 20-tā gadsimta devums, lai arī pirmās ziņas par biznesa pārdošanu ir sastopamas jau Bībelē – Rutes grāmatā. Tā nozīme ir strauji pieaugusi tieši pēdējo 50 gadu laikā. Uzņēmumu tirdzniecības attīstība visā pasaulē ir notikusi viļņveidīgi jeb ciklveidīgi.
Kā vienu no pirmajiem vēstnešiem iezīmē 20.gadsimta 20-tie gadi. Tas ir laiks, kad ASV sastopamas pirmās biznesa brokeru darbības reklāmas, bet Japānā notiek banku apvienošanās1.
Nākamais vilnis ir 60-tie gadi. Rodas pirmās brokeru ķēdes un franšīzes. Tomēr pirkšanas-pārdošanas aktivitātes visā pasaulē ir lielākoties vietējas, ne starptautiskas, arī darījumu kopsummas ne tuvu nav 80-to gadu līmenim, kas uzskatāms par aktīvāko periodu biznesa tirgū līdz pat 21.gadsimta sākumam. Ja 1980.gadā kopējais biznesa pārrobežu pirkumu apjoms ASV bija ap 50 miljardi ASV dolāru, tad 1985. gadā tas bija 150 miljardi dolāru, un 1988. gadā gandrīz 250 miljardi dolāru. Pamatā pieauga ne tik daudz darījumu skaits, kā apjoms. 1990-to gadu sākumā sekoja apjoma samazinājums.
Uzņēmumu pirkšana - pārdošana ir cieši saistīta kā ar kredīta cenām un kredītu iegūšanas iespējām, tā ar biržu darbību un vispārējo ekonomisko attīstību un tās cikliskumu. Tieši 80-tie gadi ir tas laiks, kad strauji pieauga starptautisko pirkšanas – pārdošanas darījumu nozīme un apmērs. Galvenie spēlētāji bija Lielbritānija, Kanāda, ASV, Japāna, Kontinentālās Eiropas valstis, kā arī tādi attīstības tirgi kā Honkonga, Taivāna, Indonēzija, Meksika un Argentīna2.
Līdz 2002.gadam uzņēmumu tirdzniecībā soli priekšā vienmēr bija ASV. Starp vecajām ES valstīm aktīvākās savukārt bija Lielbritānija (vidēji 31% no visiem ES darījumiem), Vācija (16%), Francija (14%) un Nīderlande (7%)3. Raksturojot situāciju uz 2009.gada sākumu, salīdzinājumam var aplūkot statistiku par darījumu apmēriem ASV un ES.…