Pilsētas sabiedriskā transporta organizēšana un pārvalde

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA, KĀ LOĢISTIKAS SISTĒMAS RAKSTUROJUMS
Valsts galvaspilsēta Rīga ir nozīmīgs ekonomiskās aktivitātes centrs gan nacionālā, gan Baltijas jūras reģiona līmenī. Šeit koncentrējas ~70% valsts ekonomisko aktivitāšu. Pilsēta ir nozīmīgs TEN (Maģistrālo ielu tīkls) tīkla ceļu mezglu punkts. Pēdējo gadu laikā valsts ekonomiskās attīstības rezultātā pieprasījums pēc transporta infrastruktūras pilsētā ir strauji pieaudzis, kam ierobežoto resursu dēļ diemžēl nespēj sekot piedāvājums. Tas ievērojami bremzē ekonomisko izaugsmi un rada draudus pilsētas turpmākai konkurētspējai.
Satiksmes intensitāte pēdējo gadu laikā ievērojami pieaugusi - autotransporta plūsma ir palielinājusies vismaz divas reizes. Salīdzinot satiksmes intensitātes mērījumus rīta maksimumstundā (8:00-9:00) 93 Rīgas pilsētas ielu posmos 1996.gadā un 2002.gadā konstatētas sekojošas izmaiņas - vieglo automašīnu satiksmes intensitātes pieaugums ir 29%, kravas automašīnu – 51%. Patreiz Rīgas pilsētā ir reģistrēti 285 transporta līdzekļi uz 1000 iedzīvotājiem, bet ņemot vērā transporta līdzekļu pieauguma dinamiku, Rīgā ir prognozējums to skaita pieaugums līdz 450 automobiļiem uz 1000 iedzīvotājiem.
Pieprasījums pēc transporta infrastruktūras izmantošanas Rīgā turpinās pieaugt. Šo pieaugumu rada gan reģistrēto automobiļu skaita pieaugums, gan tas, ka aizvien straujāk palielinās to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas dzīvo ārpus Rīgas, bet kuru darba vieta atrodas Rīgā. Vēl jāatzīmē fakts, ka satiksmes pamatdalībnieki Rīgas pilsētā ir transporta tranzīts un tā transporta plūsma, kas veidojas no Rīgas reģiona. Prognozētais pieaugums pie jau esošā ierobežotā piedāvājuma turpinās pasliktināt situāciju uz pilsētas ielām, kura saistīta ar to caurlaidību, vides piesārņojumu un no šim problēmām izrietošo iedzīvotāju neapmierinātību.
Pilsētas transporta infrastruktūras lielākie trūkumi ir izbūvēto maģistrālo ielu fragmentārais raksturs un neatrisinātie esošo Daugavas tiltu pieslēgumi pilsētas ielu tīklam. Daudzi regulējamas kustības krustojumi un vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuves pilsētā ir izsmēluši savu caurlaides spēju un līdz ar to transporta organizāciju būtu nepieciešams risināt vairākos līmeņos. Šobrīd tranzīta un pamatmaģistrālo ielu uzturēšanai un celtniecībai netiek novirzīti valsts līdzekļi, lai gan liela daļa tranzīta ir ar nacionālu nozīmi, īpaši, ņemot vērā pilsētas īpatsvaru valsts ekonomikā.
Lielākā Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras piedāvājuma problēma ir Daugavas šķērsojums. Rīgā to iespējams veikt izmantojot tikai trīs tiltus, kuri atrodas Rīgas centrā. Līdz ar to pilsētas centrs tiek papildus noslogots ar tranzīta un vietējā tranzīta satiksmi.
Tomēr visas transporta infrastruktūras problēmas tiltu uzcelšanu atrisināt nevar. Nākamā nozīmīgā problēmu grupa saistīta ar maģistrālo ielu tīklu, kurš patlaban nespēj uzņemt pa TEN (Maģistrālo ielu tīkls) tīkla ceļiem pilsētā ienākošās tranzīta satiksmes plūsmas un nodrošināt tām netraucētu pieeju ostai, kā arī neļauj esošo satiksmes infrastruktūru piemērot vietējām pilsētas vajadzībām – atvēlot lielāku lomu sabiedriskajam transportam.
Rīgas attīstības plānā jau ir noteikta ātrgaitas ielu shēma ar variantiem, Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par Daugavas Ziemeļu šķērsojuma novietni un tā piesaisti ielu tīklam. Ir pabeigta iepirkuma procedūra Dienvidu tilta projektēšanai un būvniecībai. Pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma tiek veikta VIA Baltica ievada Rīgā priekšizpēte. Šī ātrgaitas maģistrāle varētu tikt uzbūvēta līdz 2013.gadam.
…