Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
11,49
Ietaupījums:
1,26 (11%)
Cena ar atlaidi*:
10,23
Pirkt
Identifikators:400646
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 32 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2008.g. - 2010.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anmerkung    3
  Annotation    5
  Ievads    7
1.  Nokavējuma jēdziens    10
2.  Kreditora un parādnieka jēdziens    16
3.  Parādnieka nokavējuma veidi    20
3.1.  Lieta iegūta noziedzīgā veidā    20
3.2.  Parādnieka prombūtne    23
3.4.  Parādnieka nokavējums neizdarot samaksu    34
4.1.  Kreditora nokavējums nepieņemot saistības izpildījumu    39
4.2.  Kreditora nokavējums, ja viņš nav ieradies saistības izpildīšanai noliktajā vietā un laikā    44
4.3.  Kreditora nokavējums izvairoties dot aprēķinu, ko parādnieks prasa samaksas nolūkā    51
5.  Nokavējuma sekas    55
  Kopsavilkums    61
  Izmantoto avotu saraksts    65
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums
Pētot nokavējuma jēdzienu autore secina, ka Civillikumā ir noteikts, ka saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisku novilcinājumu sauc par nokavējumu. Taču šajā definīcijā netiek vērsta uzmanība uz termiņu, kaut arī termiņam ir būtiska nozīme nokavējumā. Autore secina, ka termiņš ir plaši izplatīts līguma blakus noteikums un tam ir liela nozīme līguma izpildīšanā, līdz ar to nokavējuma un termiņa jēdzieni ir savā starpā saistīti.
Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, tomēr visiem parādnieka nokavējuma veidiem par pamatu ir termiņa neievērošana. Pamatojoties uz Civillikumā noteikto, termiņš ir uzskatāms par līguma blakus noteikumu, bet pēc Autores domām termiņš būtu jāietver kā līguma būtiska sastāvdaļā, jo bez termiņa noteikšanas saistību izpildījums ir apgrūtināts vai arī vispār neiespējams.
Pētot atgādinājuma nepieciešamību ir secināms, ka lai atzītu parādnieka nokavējumu viņam vispirms jāsagādā atgādinājums no kreditora, ja kreditors neatgādina parādniekam par viņa saistībām var iestāties noilgums, kas attiecīgi atbrīvo parādnieku no saistību izpildes. Autore secina, ka atgādinājums ir kreditora rakstiski izteikta griba uz, kuru parādniekam ir jāsniedz rakstiska atbilde. Turklāt kreditors nepielaiž nokavējumu, ja viņš laikus (saprātīgā termiņā) ir brīdinājis par to otru pusi. Kaut arī parādnieks piedāvā savas saistības izpildi iepriekš – pirms kreditora brīdinājuma - noteiktajā kārtā, īstā vietā un īstā laikā. Parādniekam ir jāņem vērā iepriekš izdarītais kreditora paziņojums.
Nevar prasīt saistības tūlītēju izpildi, ja nav noteikts saistības izpildes termiņš līdz ar to arī Civillikuma 1655. pantā, kur ir noteikts, ka atgādināt nevar tādā laikā un vietā, kad un kur nevar pēc taisnības sagaidīt saistības izpildīšanu. Ja parādnieks ir nokavējis tātad viņš nav gatavs izpildīt saistību tūlīt, kreditoram atgādinot vajadzētu automātiski dot saistības izpildes termiņa pagarinājumus līdz ar to neizslēdzot sankcijas par nokavējumu, nevis uzreiz pēc atgādinājuma gaidīt tūlītēju līguma izpildi, bet izvērtējot nokavējuma apstākļus dod parādniekam saprātīgu termiņu saistību izpildei.
Pētot parādnieka nokavējuma veidus autore secina, ka parādnieka nokavējums ir attaisnojams, ja tas noticis nepārvaramas varas dēļ. Ir sarežģīti uzskaitīt visus nepārvaramas varas apstākļus un tas arī netiek darīts, atstājot to kreditora un parādnieka ziņā, tāpēc bieži vien praksē izveidojas situācija, kas vienai pusei liekas nepārvarama vara, otrai tā nebūt neliekas.
Analizējot parādnieka nokavējuma veidus, kā attaisnojums parādnieka nokavējumam ir tā prombūtne aiz svarīga iemesla, taču ir secināms, ka kreditoram, kurš arī ir pieļāvis nokavējumu aiz svarīga iemesla šāda attaisnojuma nav. Secināms, ka arī Civillikums nav paredzējis definējumu svarīgam iemeslam, līdz ar to atstājot to līgumslēdzējpušu ziņā.
Civillikuma 1663. pants nosaka, ka ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā atcelšanu. No tā izriet, ka savas intereses zudums kreditoram ir jāpierāda, jo interese saņemt izpildījumu varētu būt zudusi citu apstākļu dēļ, nevis tikai nokavējuma dēļ.
Pētot kreditora nokavējuma veidus var secināt, ka vienpusēji atkāpties no līguma kreditoram praktiski nav iespējams. Civillikums neparedz iespējamību vienpusēji atkāpties no līguma (izņemot pilnvarojuma, pirkuma līgumus, darba līgumu). Līdz ar to, ja kreditors vienpusēji atkāpjas no līguma un norunātajā laikā nepieņem saistību izpildi no parādnieka tad nokavējumu pielaiž kreditors.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −11,87 €
Materiālu komplekts Nr. 1329864
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Nokavējums kā neatļauta darbība saistību neizpildē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/400646

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties