Secinājumi un priekšlikumi
Diplomdarba pētījumu un analīzes rezultātā autors izdara šādus secinājumus :
3. Nodokļi spēlē lielu lomu gan mūsu dzīvē, gan valsts pastāvēšanā. Nodokļi pilda vienu no to galvenajām funkcijām – veicina valsts sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī nodrošina iedzīvotāju nodarbinātību;
4. Ar nodokļu politikas palīdzību var ietekmēt valsts ekonomiku un stimulēt vai bremzēt kādas nozares attīstību, ietekmēt kādas valsts teritorijas attīstības tempus, noteikt īpašus nosacījumus kādai noteiktai nodokļu maksātāju kategorijai. Šādu lēmumu pieņemšana parasti izkropļo konkurences apstākļus valstī un ne vienmēr sasniedz sākotnējo mērķi, ne vienmēr labumus gūst nodokļu maksātājs, uz kuru konkrētais atvieglojums vērsts. Tādēļ ļoti būtiski, ieviešot kādu īpašu režīmu nodokļu piemērošanas jomā kādai konkrētai maksātāju kategorijai, izvērtēt labumu, ko gūst nodokļu maksātājs, valsts budžets, kā tiek ietekmēti citi ekonomiskie rādītāji;
5. Latvijā ik pa laikam mainās nodokļu likmes, kas pēc autora domām, neļauj izsekot līdzi notiekošajām pārmaiņām uzreiz, kas jaunā likme pieņemta;
6. Pievienotās vērtības nodokli ir viegli iekasēt un tas mazāk bremzē uzņēmējdarbību, bet šis nodoklis nav sociāli taisnīgs, jo jāmaksā visiem vienādi, gan iedzīvotājiem ar mazāku ienākumu līmeni, gan ar augstāku ienākumi līmeni;
7. Pēc VID mājas lapā dotajiem datiem, var redzēt, ka pievienotās vērtības nodoklis sniedz vislielākos ieņēmumus, arī vislielāko parādu valstij rada tieši šis nodoklis;
8. Netiešie nodokļi liecina par centieniem pārcelt nodokļu maksāšanas smaguma centru no ražotāja uz patērētāju. Šajā sakarā netiešie nodokļi palielina preču cenas un samazina pieprasījumu pēc šīm precēm un tā rezultātā samazinās nodokļu ieņēmumi un ekonomiskās aktivitātes;
9. Nodokļu ieņēmumi 2010.gada martā salīdzinājumā ar 2009.gada martu ir būtiski samazinājušies, tas nozīmē, ka nodokļu sloga palielināšana nav nesusi vajadzīgos rezultātus;
10. No tā, vai ekonomikas dalībnieki - uzņēmumi un iedzīvotāji - uzticas mērķiem, ko izvirza valdība un centrālā banka, un politikai, ko tās īsteno, atkarīgi ekonomiskie rezultāti. Ir svarīga fiskālā disciplīna un fiskālās un monetārās politikas koordinācija;
11. Iekasējamo nodokļu summas pieaugumu var panākt, palielinot aplikšanas bāzi, nodokļu maksātāju loku un likmes;
12. Lai kontrolētu esošo nodokļu sistēmu, uzraudzītu nodokļu ieņēmumus un administrēšanu ir izveidota valsts institūcijas – Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienesta viens no uzdevumiem ir valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšana, atbilstoši nodokļa maksātāja saimnieciskajai darbībai un nodokļu likumu prasībām.
Pamatojoties uz augšminētajiem secinājumiem, autors ir izstrādājis sekojošus priekšlikumus:
1. Pašvaldību ieinteresētības sekmēšanai uzņēmējdarbības veicināšanā, daļu no saimnieciskās darbības nodokļiem ieskaitīt arī pašvaldību budžetos;
2. Finanšu ministrijai vienkāršot PVN maksāšanu, vienlaikus uzlabojot uzņēmumu naudas plūsmu; ļaut uzņēmumiem izvēlēties maksāt PVN pēc t.s. kases principa - PVN jāmaksā un priekšnodoklis tiek atskaitīts nevis pēc rēķina izrakstīšanas/saņemšanas, bet pēc maksājuma saņemšanas no pircēja vai samaksas piegādātājam. Papildus noteikt iespēju mazajiem uzņēmumiem iesniegt PVN deklarāciju un maksāt PVN reizi ceturksnī;
3. Finanšu ministrijai izvērtējot šobrīd pastāvošās iespējas nodokļu maksātājiem pagarināt nokavēto nodokļu samaksas termiņu, sadalīt tos termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam izmantošanas intensitāti un fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, pagarināt termiņu vēl par 12 mēnešiem;
4. Saeimai lemt par izmaiņām PVN likmē- samazināt PVN likmi un tad skatīties, kā tas ietekmē Latvijas budžetu;
5. Lai veicinātu valsts sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju nodarbinātību, samazināt un diferencēt nodokļu likmes, Saeimai lemt par atvieglojumu piešķiršanu. Vienlaikus valsts budžets jānodrošina ar līdzekļiem pietiekamā daudzumā, lai valsts varētu pildīt savas funkcijas;
6. Latvijā- Saeimai- jāmaina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, jo lielāku darba samaksu nodarbinātais saņem, jo mazākas nodokļu likmes. Tas varētu mazināt tā saucamās „aplokšņu” algas, jo tās pārsvarā tiek maksāta tāpēc, ka pārāk liela daļa no darba samaksas tiek nomaksāta nodokļi.
…
