Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,01 (14%)
Cena ar atlaidi*:
18,47
Pirkt
Identifikators:183433
Vērtējums:
Publicēts: 09.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 84 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    3
  Annotation    3
  Avotu un literatūras apskats    5
  Saīsinājumi    9
  Ievads    10
1.  Dabiskais likums    18
1.1.  Dabiskā likuma definīcijas problēma    18
1.2.  Dabiskais likums un romiešu tiesības    28
1.3.  Dabiskais likums sabiedrībā    34
1.4.  Secinājumi    40
2.  Kosmopolis ideja    42
2.1.  Kosmopolis idejas saknes    42
2.2.  Kosmopolītisma leģitimitāte    48
2.3.  Etniskais un reliģiskais kosmopolītisms    57
2.4.  Cilvēku sociālās vienlīdzības ideja    64
2.5.  Secinājumi    69
3.  Varas ētika    71
3.1.  Ideāla valdnieka tikumi    73
3.2.  Ideāls valdnieks darbībā    80
3.3.  Secinājumi    90
  Nobeiguma secinājumi    91
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    95
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Dž. Stantona viedoklis par Marka Aurēlija theoria un praxis vienotību ir ļoti konsekvents, jo Stantons uzskata, ka, lai arī Marks Aurēlijs dēvējams par imperator et philosophus, viņš netika spējis apvienot abas šīs lomas, un savā politiskajā darbībā Marks Aurēlijs ir lielākoties sekojis iepriekšējo imperatoru iesāktajai politikai, un maz ienesot ar personīgo iniciatīvu515. Tādējādi, kā uzskata Stantons, Marks Aurēlijs ir vairāk romietis nekā stoiķis516, un vismaz attiecībā uz “pasaules pilsētas” un “visu cilvēku vienlīdzības un brālības” idejām nav centies šos ideālus realizēt dzīvē517.
20. un 21. gadsimta politiskajā domā valdošā nostādne vērtē politiku un ētiku daudz nošķirtāk vienu no otras nekā antīkās pasaules politiskie filozofi. Hanss Morgentauvs518 uzskata, ka pastāv nepārvarama šķirtne starp ētiku un politiku, jo ētikas būtība ir pašuzupurēšanās, taču politika nespēj saskanēt ar šo prasību519.
Aristoteliskajā tradīcijā cilvēka primārās politiskās rūpes ir par paša tikumību, un valsts galvenā funkcija ir nodrošināt cilvēka morālās un tikumiskās dzīves pilnveidošanos520. Tādējādi ētika un politika ir cieši saistītas, un nedz Platona, nedz Aristoteļa ideālās valstis un politiskie režīmi nevarēja pastāvēt bez “saprātīgākajiem” un “gudrākajiem” kā valsts līderiem.
Interesanti, ka Marks Aurēlijs tika audzināts ar mērķi, lai viņu kļūtu par “labāko” gan kā cilvēku, gan kā valdnieku, jo “Pašam sev” I grāmatā izteiktie pateicības vārdi tēvam, vectēvam un saviem skolotājiem stoiķiem un ne tikai liecina par to, ka viņa aizbildņi ļoti rūpējās, lai Marks Aurēlijs saņemtu vislabāko izglītību, un kļūtu par “labu imperatoru”. Un Marks Aurēlijs arī ļoti apbrīnoja grieķu kultūru, par to liecina ne tikai tas, ka “Pašam sev” sarakstīts grieķu valodā, kas Romā tajā laikā bija “filozofijas valoda”, bet arī Marks Aurēlijs acīmredzami tika vismaz apsvēris domu, ka viņa valdīšana varētu vismaz attāli līdzināties “Platona ideālajai valstij” (Marc. Aurel., IX, 29.; Hist. Aug., XXVII, 7.)
Taču Marks Aurēlijs darbā “Pašam sev” arī apklusina savu mērķi sasniegt ideālu, jo atgādina sev, ka nevajag “cerēt uz Platona valsti”, bet vajag būt apmierinātam arī tad, ja “izdodas kaut mazumiņu pavirzīt uz priekšu” (Marc. Aurel., IX, 29.). Tādējādi šis principā ir vislabākais atspēkojums jebkādiem pārmetumiem par Marka Aurēlija neatbilstību stoiskajiem ideāliem, ko viņš pauž daudzi autori, jo, pirmkārt, tie ir paša Marka Aurēlija vārdi, kas liecina, ka viņš nav centies izlikties par “ideālu valdnieku-filozofu”, tādējādi viņam nevar piedēvēt liekulību. Bet otrkārt, tas liecina par to, ka Marks Aurēlijs apzinājās cilvēka ierobežotās iespējas gan sevis pilnveidošanā, gan vēl jo vairāk sabiedrības pilnveidošanā, un ieņēma ļoti optimistisku pozīciju, kas visticamāk nāca no viņa filozofiskajām studijām, proti, censties arī “mazas lietas” paveikt “labi”, un būt mierā ar to, jo galu galā sīkums, kas izdarīts labi, tomēr ir labāk nekā pasīva aizbildināšanās ar to, ka nav iespējams sasniegt ideālu, tāpēc nav vajadzības to pat mēģināt.
Bet Marks Aurēlijs mēģināja, par spīti tam, ka vispārīgi nav saskatāmas lielas atšķirības impērijas likumdošanā, reliģiskajā, sociālajā, etniskajā politikā, kā arī attieksmē pret imperatora dievišķošanu starp Marka Aurēlija laiku un viņa priekšgājēju veikumiem. Marks Aurēlijs mēģināja veikt dažādas personiskās iniciatīvas vergu stāvokļa un attieksmes pret tiem uzlabošanā, centās vienmēr nodrošināt uzskatu daudzveidību uzklausīšanas iespējas senātā, saglabāt impēriju vienotu un ar savas filozofijas palīdzību atturēt sevi no iespējas kļūt tirānam, kā daudzi viņa priekšgājēji 1. gadsimtā. Rūpes par impērijas vienotību izpaudās tā, ka Marks Aurēlijs centās novērst iespējas izveidoties pilsoņu kara situācijai, kāpēc, piemēram, viņš uztvēra Avīdija Kasija sacelšanos tik mierīgi. Kā arī visvairāk tas izpaudās centienos saglabāt impērijas pavalstnieku apmierinātību ar viņa valdnieka varu, jo devās gan karos, gan pieņēma visus titulus, ko tam vēlējās piešķirt, gan, piemēram, neiebilda pret to, ka sabiedrība vēlējās vajāt kristiešus.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Marka Aurēlija politikas filosofija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/183433

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties