Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,41 (17%)
Cena ar atlaidi*:
11,79
Pirkt
Identifikators:676099
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 34 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2008.g. - 2009.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Legāta jēdziens un tā rašanās Latvijas mantojuma tiesībās    6
2.  Legāta vieta Latvijas mantojuma tiesībās    9
2.1.  legāta tiesiskās sekas    9
2.1.1.  mantojuma un legāta atraušana necienīgām personām (legāta un mantojuma atšķirības izpratnē)    10
2.1.2.  legāta samazināšana    11
2.2.  mantinieka attieksme pret mantojuma pieņemšanu pēc kreditoru, legatāru vai substitūtu un pēcmantinieku pieprasījuma    14
2.3.  legāta atcelšana    15
3.  Legāts Krievijas Federācijas mantojuma tiesībās    18
3.2.  legāta tiesiskās sekas    19
3.1.1.  testamentārs uzlikums. Tā atšķirība no legāta    22
3.3.  mantinieka attieksme pret mantojuma pieņemšanu pēc kreditoru, legatāru vai substitūtu un pēcmantinieku pieprasījuma    25
3.4.  legāta atcelšana    27
4.  Legāta Latvijas mantojuma tiesībās salīdzinājums ar legātu Krievijas mantojuma tiesībās    29
  Kopsavilkums    37
  Anotācijas    40
  Izmantotās literatūras, normatīvo aktu un tiesas prakses materiālu saraksts    42
  Pielikumi    47
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums
Autore izpētot tēmu – legāta tiesiskā konstrukcija Latvijas mantojuma tiesībās, nonāca pie tādiem secinājumiem:
1. Mantojuma atstājēja kreditoru prasības apmierināmas pirmām kārtām un tikai tad legatāru. Ja legatāru prasības no atlikušā mantojuma nav iespējams apmierināt, tad mantiniekam jāatbild ar savu īpašumu tikai tādā gadījumā, ja viņš nav pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību. Legatāriem jāpakļaujas inventāra tiesības priekšrocībai.
2. Legātam ir neapšaubāma līdzība ar dāvinājumu, paši romieši to definēja kā dāvinājumu no mantojuma. Šeit izšķīra īpašu dāvinājuma veidu – dāvinājumu nāves gadījumam. Šāds dāvinājums bija līgums starp mantojuma atstājēju un trešo personu gadījumam, ja mantojuma atstājējs (dāvinātājs) nomirs agrāk par apdāvināto.
3. Latvijā izšķir trīs mantošanas veidus – likumiskā, līgumiskā un testamentārā, taču Krievijā nav līgumiskas mantošanas jēdziena.
4. Ievērojot Civillikuma 583.pantu, tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja mantinieks ir pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, bet mantojuma nepietiek, lai nomaksātu visus mantojuma atstājēja parādus, pretenzijas pret legatāriem neapmierinātie kreditori tomēr (autora pasvītrojums) nevar celt. Civillikuma 583.pants ir gandrīz analoģisks V.C.K. 2666.pantam, izņemot norādi, ka “jo mantojuma atstājēja kreditoriem katrā gadījumā ir priekšroka pret legatāriem”. Turklāt, netika iekļauts arī V.C.K. 2313.panta noteikums, ka legāts izpildāms no mantojuma tīrā atlikuma (pēc mantojumā ietilpstošo parādu dzēšanas un neatraidāmo mantinieku prasījumu apmierināšanas).
6. Latvijā ir publiski un privāti testamenti. Krievijas mantojuma tiesības nepazīst privāta testamenta institūtu.
7. Novēlējums testamentā var sastāvēt tikai no legātiem, tomēr visi mantojumā ietilpstošie priekšmeti (lietas), kuri ir piešķirti legatāriem, katram jāapzīmē (jānosauc). Nevar būt legāta priekšmets personīga darbība, kurai nav materiālas vērtības. Savukārt, ja priekšmeti nav apzīmēti, tiek uzskatīts, ka testamentā nosauktās personas, kuras nav tieši nosauktas par mantiniekiem, tomēr būtu par tādām (mantiniekiem) atzīstamas.
8. Legatāram, tāpat kā mantiniekam, var iecelt substitūtu. Ja legatāram ir iecelts substitūts un legatārs mirst neizteicies grib pieņemt mantojumu vai nē, tad izveidojas sarežģīta situācija. Rodas jautājums, vai substitūcijai ir priekšroka pret transmisiju. Tādā gadījumā jātulko testatora griba.
9. Krievijā kreditors var nepieņemt legātu, kas nozīmē parādu atcelšana un tātad, atbrīvojies legāts piekrīt pēc pieauguma tiesības pārējiem mantiniekiem.
10. Krievijas Federācijas juridiskajā literatūrā legātu salīdzina ar testamentāro uzlikumu. Kā legāts, tā arī testamentārs uzlikums var būt tikai mantinieka daļas apgrūtinājums. Atšķirības ir pašā priekšmetā un darbībā, taču izpildot, šo mantojuma atstājēja pēdējo gribu, noteikumi ir vienādi.
11. Latvijas Civillikuma 500.pants un KF Civilkodeksa 1137.pants iekļauj paskaidrojumu, kas ir legāts atbilstoši romiešu tiesībām. Tas liecina, ka termins legāts abās valstīs nav valsts izgudrojums, bet tas pārņemts no romiešu tiesībām.
12. Universālā sukcesija – mantinieku iestāšanās nomirēja tiesību un pienākumu kopumā kā vienā veselā vienībā, it kā turpinot nomirēja personu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −27,25 €
Materiālu komplekts Nr. 1129035
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Legāta tiesiskā konstrukcija Latvijas mantojuma tiesībās”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/676099

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties