Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
8,49
Ietaupījums:
1,36 (16%)
Cena ar atlaidi*:
7,13
Pirkt
Identifikators:786921
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.09.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 20 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Latvija ir maza valsts, kas sev par laimi vai nelaimi ir izvietota ekonomiski interesantā ģeogrāfiskajā vietā – pie jūras. Šādām valstīm ir maz iespēju pastāvēt pilnīgi neatkarīgi, tās vienmēr ir citu valstu ekonomisko interešu sfērā, un visu laiku notiek cīņa par ietekmi to tautsaimniecībā. Ne velti Latvijas neatkarības periodi bija tik īsi... Agrāk šos konfliktus atrisināja kari, tagad Eiropas valstis izveidoja Eiropas Savienību, kas aizsargā mazo valstu intereses.
Eiropas Savienība (ES) ir Eiropas valstu brīvprātīga savienība, kas tika dibināta dažādu jautājumu kopējai risināšanai. Savienība veidojās kā saimnieciskā organizācija, bet šodien notiek sadarbība arī tādās jomās kā drošība, dabas aizsardzība, kultūra un citas. ES galvenais mērķis – nodrošināt mieru un stabilitāti, paaugstināt ekonomisko un sociālo labklājību Eiropā, kā arī garantēt iekšējo drošību un palielināt Eiropas ietekmi Pasaules arēnā.
Īss ieskats ES attīstībā.
ES pastāv kopš 1950. gada, kad 6 valstis (Francija, Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga) apvienojas, lai kopīgi risinātu pēc kara laika valsts ekonomiskas problēmas.
1973. gadā tai pievienojās vēl 3 valstis – Lielbritānija, Īrija, Dānija.
1981. gadā ES tika pieņemta Grieķija, 1986. gadā – Spānija un Portugāle, 1995. gadā – Austrija, Somija un Zviedrija.
2004. gadā ES tika pievienotas uzreiz 10 valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija, Kipra, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. (Узнай ЕС 2004, 7 с.)
2007. gada 1. janvārī Bulgārija un Rumānija tika uzņemtas Eiropas Savienībā. Kļūstot par ES dalībvalstīm, Rumānija un Bulgārija ieguva visas dalībvalsts tiesības.
Kādi tad bija cēloņi kāpēc Latvija vēlējās iestāties Eiropas Savienībā?! Pirmkārt, ekonomikas laukā virzība uz iestāju Eiropas Savienībā un, vēlāk iestāšanās, nodrošina stimulus attīstībai, labklājībai un strukturālām izmaiņām. Šo stimulu iedarbība saistīta ar to, ka Latvijas precēm paveras plašais ES kopējais tirgus (un otrādi – ES precēm Latvijā), par ko liecina ES īpatsvars Latvijas ārējā tirdzniecībā, ņemot vērā arī jaunas valstis. 2005. gada ārējās tirdzniecības statistika liecina, ka 76.2% (2004. gadā – 77.2%) no Latvijas ārējās tirdzniecības veido tirdzniecība ar citām ES dalībvalstīm. ES paplašināšanās rezultātā ir izveidots pasaulē lielākais vienotais tirgus ar vairāk nekā 450 miljoniem patērētāju. Tādejādi, iekļaujoties ES, Latvijas uzņēmējiem ir iespēja realizēt savu produkciju pārējās 26 ES dalībvalstīs un Eiropas brīvās asociācijas valstīs (Norvēģija, Šveice, Lihtenšteina, Islande), izmantojot tās priekšrocības, ko sniedz brīva preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla kustība. Otrkārt, no Latvijas ekonomikas attīstības stratēģijas viedokļa vēl svarīgāka ir jaunu tehnoloģiju ienākšana un ieviešana vietējos uzņēmumos, kam seko ražošanas izmaksas un ražojumu cenas samazinājums un plašāka piedāvājuma rašanās. Tādējādi tiek veicināta Latvijas ekonomikas perspektīvā konkurētspēja.
Pasaules ekonomikā attīstās divas tendences – veidojas gan globāls vienots tirgus, gan lieli ekonomiskie reģioni, kuri veido spēles noteikumus gan savam, gan globālajam tirgum. Viens no šiem reģioniem ir ES. Līdzdalība tajā paver Latvijai ES tirgu uz visizdevīgākajiem nosacījumiem, bet arī rada iespējas piedalīties spēles noteikumu veidošanā un sniedz drošību pret pasaules mēroga ekonomiskajiem riskiem Latvijas tirgum, kurus pati neliela valsts nevar novērst.
Šī darba galvenie uzdevumi ir izpētīt Latvijas sadarbību ar Eiropas Savienību ārējas tirdzniecības jomā, salīdzināt Latvijas eksporta/importa dinamiku pirms iestāšanās un pēc, un secināt vai iestāšanās ES kaut kādā veidā ietekmēja Latvijas ārējas tirdzniecības apjomu un struktūru.
Šī darba mērķis ir noteikt ES nozīmi Latvijas ārējas tirdzniecības attīstībā.
Manuprāt, šī tēma ir aktuāla ne tikai šodien, jo ārējā tirdzniecība ir diezgan svarīgs rādītājs valsts ekonomikas attīstības noteikšanā. Tēmas aktualitāti var pieradīt, apskatot ārējas tirdzniecības lomu Latvijas ekonomikā. Pēc Baltijas makroekonomikas apskatā datiem 2005. gadā trīs galvenie sektori pēc to ieguldījuma Latvijas IKP ir ārējā tirdzniecība (19,6%), transports un komunikācijas (16,1%), kā arī būvniecība (6%). Tiem seko nekustamais īpašums un komercpakalpojumi, mežsaimniecība, un pārējas nozares.
Pēc iestāšanās ES robežas starp ES dalībvalstīm atvērās un Latvijai rādās iespēja piedāvāt savu produkciju lielākajām patērētāju skaitām. Eksporta īpatsvars parāda cik Latvijas valsts saražo, cik lielā mērā var apmierināt savu iedzīvotāju vajadzības un kādu produkciju un kādā apjomā var piedāvāt citu valstu iedzīvotājiem. Imports, otrādi, parāda kā valsts nav spējīga apmierināt savu iedzīvotāju vajadzības, un importa pārsvars par eksportu ir slikts ekonomiskais rādītājs – mazattīstīto valstu rādītājs.
Pēc Ekonomikas Ministrijas datiem 2004. gada I pusi iezīmē straujš ekonomisko aktivitātes kāpums saistībā ar iestāšanos ES, ko raksturoja augsts investīciju pieaugums, kā arī ārējās tirdzniecības pieaugums. Valstī veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējušas ekonomisko attīstību. Iekšzemes kopprodukta pieauguma temps 2004. gadā bija 8,5 %, (laika periodā no 2001. gada līdz 2003. gadam vidējais IKP pieauguma temps gadā bija 7,3%). Augstos izaugsmes tempus nodrošina stabilā iekšzemes pieprasījuma dinamika un eksporta pieaugums. Galvenais Latvijas tirdzniecības partneris ir ES. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas ārējā tirdzniecība ar Eiropas Savienību”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/786921

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties