Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,87 (18%)
Cena ar atlaidi*:
17,61
Pirkt
Identifikators:771745
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Kriptogrāfiskie Algoritmi    6
  Ievads    6
1.1.  IEVADS    6
1.2.  DAŽI VĀRDI PAR TERMINOLOĢIJU    7
1.3.  KRIPTOLOĢIJAS ATTĪSTĪBAS ĪSA VĒSTURE    9
1.4.  KRIPTOGRĀFISKIE STANDARTI    10
1.4.1.  ANSI X9 STANDARTI    11
1.4.2.  ITU-T (CCITT) standarti    12
1.4.3.  PKCS standarti    14
1.4.4.  ISO standarti    15
1.4.5.  IEEE P1363 standarts    15
1.4.6.  IETF Security Area un RFC biļeteni    16
  Kriptoloģija    17
2.1.  KRIPTOGRĀFIJAS VIETA MŪSDIENU LAIKOS    17
2.1.1.  Kriptogrāfija internetā    17
2.1.2.  Oriģināla uzstādīšana    18
2.1.3.  Piekļūšanas kontrole    18
2.2.  KRIPTOGRĀFIJA AR PUBLISKAJĀM ATSLĒGĀM    19
2.3.  KRIPTOGRĀFIJA AR SLEPENU ATSLĒGU    19
2.4.  KRIPTOLOĢISKIE INSTRUMENTI    20
2.4.1.  Bloka šifrēšana    20
2.4.2.  Bloka šifru darba režīmi    20
2.4.3.  Elektroniska Kodu Grāmata (ECB)    21
2.4.4.  Šifrteksta bloku saāķēšana (CBC)    21
2.4.5.  Apgrieztie sakari pēc šifrteksta (CFB)    23
2.4.6.  Apgrieztais sakars iziešanai (OFB)    24
2.4.7.  Plūsmas šifrēšana    24
2.5.  KRIPTOANALĪZE    26
2.5.1.  Kas ir kriptoanalīze    26
2.5.2.  Kriptoanalītisko uzbrukumu daži pamat tipi    26
  Kriptogrāfiskie algoritmi    28
3.1.  RSA    28
3.1.1.  RSA šifrēšana    28
3.1.2.  RSA kriptosistēma pasaulē    29
3.2.  DES    29
3.2.1.  DES kriptosistēma    29
3.2.2.  TripleDES    30
3.2.3.  DESX    31
3.3.  AES    31
3.3.1.  AES kriptosistēma    31
3.3.2.  Kandidāti uz AES    31
3.4.  DSA    33
3.4.1.  DSA un DSS    33
3.4.2.  DSA aizsargātība    34
3.5.  CITAS KRIPTOGRĀFISKAS METODES    34
3.5.1.  Diffi-Hellmana protokols    34
3.5.2.  RC2 šifrs    36
3.5.3.  RC4 šifrs    36
3.5.4.  RC5 un RC6 šifri    36
2.6.  CITI BLOKA ŠIFRI    37
  Praktisko uzdevumu pārskats    42
4.1.  ŠIFRĒŠANA UN ATŠIFRĒŠANA PĒC RC6 ALGORITMA    42
4.1.1.  RC6 algoritms    42
4.1.2.  Procedūru un programmu funkciju apraksts    46
4.1.3.  Programmas izmantošana    48
4.2.  TESTĒŠANA    49
  Nobeigums    51
  INFORMĀCIJAS AVOTI    53
  PIELIKUMS А    54
  PIELIKUMS В    59
Darba fragmentsAizvērt

Daži vārdi par terminoloģiju

Zinātne, kas nodarbojas ar sakaru drošības jautājumiem (t.i. vēstījumu iešifrēšana saucas Kriptoloģija (kryptos – noslēpumi, logos - zinātne)). Tā savukārt dalās divos virzienos kriptogrāfija un kriptoanalīze.
Kriptogrāfija – zinātne par sakaru drošības metožu radīšanu, par stabilu (drošu pret uzlaušanu) šifru radīšanu. Tā nodarbojas ar matemātisku informācijas metožu pārveidošanas meklēšanu.
Kriptoanalīze – dotā nodaļa ir veltīta izpētēm par iespēju lasīt vēstījumus bez atslēgas zināšanas, t.i. tieši saistīta ar šifru uzlaušanu. Cilvēkus, kas nodarbojas ar kriptoanalīzi un šifru izpēti sauc par kriptoanalītiķiem.
Šifrs – Atgriezenisko publisko tekstu daudzumu kopums (t.i. pirmatnējais vēstījums) uz šifrētā teksta daudzumu, kas saistīti ar mērķi to aizsargāt. Konkrētu pārveidošanas veidu nosaka ar šifra atslēgas palīdzību.
Noteiksim vēl dažus jēdzienus, kuri ir jāzina, lai justos pārliecināti. Pirmkārt, iešifrēšana – šifra izmantošanas process publiskajam tekstam. Otrkārt, atšifrēšana – šifra izmantošanas pretējs process iešifrētam tekstam. Un treškārt, nošifrēšana – mēģinājums izlasīt iešifrētu tekstu bez zināmās atslēgas, t.i. šifrteksta vai šifra uzlaušana. Te vajadzētu uzsvērt atšķirību starp atšifrēšanu un nošifrēšanu. Pirmo darbību izpilda likumīgs lietotājs, kurš zina atslēgu, bet otro – kriptoanalītiķis vai spēcīgs hakeris.
Par kriptoizturību sauc šifra raksturu, kas nosaka tā izturību pret nošifrēšanu bez atslēgas (t.i. kriptoanalīzi). Ir vairāki kriptoizturības rādītāji, to starpā: visu iespējamo atslēgu daudzums un vidējais laiks, kas nepieciešams kriptoanalīzei.
Kriptogrāfiskā sistēma – šifra pārveidošanas kopiena un atslēgu kopa (t.i. algoritms + atslēgas). Pats par sevi algoritma apraksts nav kriptosistēma. Algoritmu piemēri – apraksts DES, GOST28.147-89. Ar algoritmiem papildinātās atslēgu izstrādes, tās pārvēršas kriptosistēmās. Kā teikts, šifrēšanas algoritmu apraksts jau iekļauj sevī visas nepieciešamās daļas.
Mūsdienīgām kriptogrāfiskām sistēmām informācijas aizsardzībai noformulēja sekojošas vispārpieņemtās prasības [2]:
• Šifrētais vēstījums var būt izlasīts tikai, ja ir atslēga;
• Nepieciešamo operāciju skaitam, lai noteikt šifrēšanas atslēgas izmantošanu pēc šifrētā vēstījuma fragmenta un tam atbilstošā publiskā teksta, ir jābūt ne mazāk par visu iespējamo atslēgu kopējo skaitu;
• Nepieciešamo operāciju skaitam, lai atšifrētu informāciju meklējot atslēgu atlases ceļā, ir jābūt stingrai zemākai atzīmei un iziet ārpus mūsdienīgo datoru iespēju robežām (ieskaitot iespēju izmantot tīkla izskaitļošanu);
• Šifrēšanas algoritma zināšanām nav jāietekmē aizsardzības drošību;...

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kriptogrāfiskie algoritmi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/771745

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties