Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
1,99 (14%)
Cena ar atlaidi*:
12,21
Pirkt
Identifikators:887553
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.DAĻA.  Teorētisks ieskats Latgales dievnamu mākslas sakrālā telpā    6
1.1.  Latgale katoļu zemju mākslas tradīciju lokā    6
1.2.  Kristīgā tēla un ikonu rašanās    11
1.3.  Jezuītu ideoloģiska ietekme sakrālās mākslas estētisko pušu izpētē    14
1.3.1.  Jezus Habemus Socium (JHS) zīme    17
1.4.  Garīgo ordeņu, oficiālās garīdzniecības un mecenātu ieguldījums dievnama būvniecības jomā    18
1.5.  Baznīcas cēlēju un iekārtotāju personālijas    22
1.5.1.  Mākslas darbu pasūtītāji    30
2.DAĻA.  Krāslavas rajona katoļu baznīcu mākslas analīze    32
2.1.  Krāslavas baznīcas un tās laikmetīgais arhitektūras un mākslas konteksts    32
2.2.  Krāslavas Sv. Ludvika baznīcas altāri    37
2.2.1.  Centrs    37
2.2.2.  Svētās Marijas altāris    38
2.2.3.  Labas puses altāri    39
2.2.4.  Kreisas puses altāri    40
2.3.  Indricas katoļu baznīca    41
2.3.  Dagdas Vissvētās Trīsvienības baznīca    44
2.4.  Izvaltas baznīca    48
  Secinājumi    51
  Izmantota literatūra    55
  Pielikumi    56
Darba fragmentsAizvērt

Runājot par 17.-18. gs. Latgali šādā kontekstā, iezīmīgākie jēdzieni, kas asociē­jas ar novada dzīvi, ir polonizācija un rekatolizācija. Tieši pie pēdējā no tiem jāpa­kavējas īpaši, ja vēlamies izprast šī reģiona sakrālās arhitektūras un mākslas vēstures veidošanās ceļus.
Latgalē tas izpaužas rekatolizācijas formā, kad, sakrītot laicīgās un baznīcas va­ras interesēm, novadā atjaunojas un nostiprinās Romas katoļu baznīcas pozīcijas. Tiek dibinātas draudzes, celtas baznīcas, izveidots un darbību uzsāk vietējais garīgais seminārs. Re­formācijas periodā un tam seko­jošajos karadarbības un citu kata­klizmu iezīmētajos juku gados ka­toļu baznīcas ietekme bija vājināju­sies, par to liecina ne vien Latgales luterāņu draudžu uzskaitījums 17-I8. gs. (saglabājušās tikai kādas 8-9 katoļu baznīcas), bet arī šajā laikā jezuītu dokumentos sniegtās ziņas par šīs teri­torijas pamatiedzīvotāju tradīcijām, seno pagānisko ticējumu noturību un ļaužu piekoptajiem rituāliem.
Rekatolizācijas procesa redzamākā daļa ir katoļu dievnamu celtniecība.Tiesa, ne vienmēr laicīgās varas lēmumi ir pietiekami radikāli un to izpildītāji - īpaši aizrautīgi. To apliecina 1679. gada Grodņas un 1683. gada Varšavas saeimu lēmumi par katoļu baznīcu stāvokli un celtniecību Latgalē un to nepilnīgā un gausā izpilde. Taču tieši šai laikā, īpaši I8. gs., Latgalē tie arhitektūras un mākslas darbi, kuri veido raksturīgākos kultūrvēstures vaibstus, kas lielā mērā ietekmē novada kultūrainavu un vidi vēl šodien. 18. gs. sociāli politiskās dzīves norises kalpo kā sava veida katali­zators kultūras parādībām, un šo procesu pietiekami pārskatāmi apliecina Krāslavas katoļu baznīcas un klostera būvniecības vēsture. Tieši tāpēc tā izvēlēta detali­zētākam apskatam.
No vienas puses nevar neņemt vērā tādu problēmu, kā paša pētnieka pozīcija dotajā situācijā. Var pētīt doto tēmu it kā ,,no malas”, ārpus sakrālā, ārpus baznīcas. Tāda veida metode ļauj aktīvi un kritiski izpētīt ikonas ka mākslas darbus, kā ideoloģiskās ietekmes, kā stilistiskās īpatnības , autoru kompozicionālos un koloristiskos autoru meklējumus.
No citas puses, cilvēkam, kurš tic Dievam, ir ticīgs baznīcai, dotais pētījums neļauj pilnībā objektīvi un kritiski izpētīt materiālu, kurš attiecas uz doto tēmu, jo daudzās sakrālo darbu īpatnības dievticīgs cilvēks redz savādāk, bieži vien no emocionālā skatu punkta.
Pirmais pētījuma ceļš , neapšaubāmi, ir vairāk zinātniski pamatots, tomēr bez emociju izpēte, nedos pilnīgu priekšstatu par doto izvērtējamo problēmu.
Rezultātā, es uzskatu, ka doto tēmu ir jāizskata, ejot zelta vidusceļu – starp ,,zinātnisko pieeju” un ,, emocionālo uztveri” , es domāju, ka tāda veida darbs dos visapmierinošākos rezultātus.
1.Daļa. Teorētisks ieskats Latgales dievnamu mākslas sakrālā telpā.
1. 1.Latgale katoļu zemju mākslas tradīciju lokā.
Aplūkojot glezniecības mantojuma daļu, kas saglabājusies katoļu dievnamos, hronoloģiskā secībā var izsekot atsevišķu ansambļu tapšanas vēsturei un to izveides īpatnībām, kā nozīmīgākajiem laikmeta un autora mākslinieciskās ieceres rakstu­rotājiem. Citu grupu veido sākotnējā kontekstā sa­glabājušies atsevišķi gleznojumi un dažu iekārtas priekšmetu dekorējums. Šādi sagrupētā Latgales mo­numentāli dekoratīvās glezniecības pieminekļu hro­noloģijā var saskatīt atbilstību novada arhitektūras vēsturē minētajiem dievnamu būvniecības intensīvā­kajiem periodiem. Tas savukārt atspoguļo Latgales likteņu vēsturiski nosacītās peripetijas kā saimnie­ciskajā darbībā, tā sadzīves tradīcijās un garīgajā dzīvē. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Krāslavas rajona katoļu baznīcu sakrāla glezniecība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/887553

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties