Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:179599
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.12.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 27 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Speciālo terminu uzskaitījums un atšifrējums    10
2.  Ievads    12
3.  Objekta apraksts    16
4.1.  Jelgavas pilsētas vēsturiskais apskats    16
4.2.  Klimatiskais raksturojums    17
4.3.  Ģeoloģiskais raksturojums    18
4.4.  Svētes upes hidroloģiskais raksturojums    19
4.5.  Jelgavas vides kvalitāte    20
4.6.  Nepieciešamo pasākumu raksturojums    22
4.7.  Jelgavas pilsētas saimnieciskie dienesti    23
4.  Agrāk izstrādātā Jelgavas pretplūdu kompleksa vērtējums mūsdienu skatījumā    24
5.1.  Paredzētie aizsargdambji    24
5.2.  Paredzētās sūkņu stacijas    25
5.  Hidroloģiskie aprēķini    29
6.1.  Vasaras – rudens plūdu maksimālā caurplūduma aprēķins    29
6.2.  Gada vidējā caurplūduma aprēķins    30
6.3.  Sūknētavu caurplūduma aprēķini    30
7.  Lietusūdeņu apjomu aprēķini    32
7.1.  Svētes upes maksimālie līmeni    32
7.2.  Lietus noteces aprēķins    32
7.3.  Lietus noteces tilpums    33
7.4.  Minimālās notekūdeņu caurplūdes    34
8.  Aizsargdambji    35
9.  Sūknētavas    38
9.1.  Miezītes ceļa sūknētava. Sūkņu izvēle un aprēķini    39
9.2.  6. līnijas sūknētava. Sūkņu izvēle un aprēķini    44
9.3.  Sūknētavu automatizācija un tālvadība    47
10.  Hidrotehniskās būves    48
10.1.  Caurtekas    48
11.  Lietusūdeņu attīrīšana    50
11.1.  Lietusūdeņu uzkrāšanas dīķis – mitrājs    50
11.1.1.  Nostādināšanas baseina vietas izvēle    50
11.1.2.  Nostādināšanas baseinu uzraudzība un tīrīšana    51
11.2.  Lietusūdeņu apstrāde    52
11.2.1.  Mehāniskā tīrīšana    52
11.2.2.  Horizontālais smilšu un nogulšņu uztvērējs    53
12.  Ekspluatācija    54
12.1.  6.līnijas sūknēšanas hidromezgla ekspluatācija    54
12.2.  Miezītes ceļa sūknēšanas hidromezgla ekspluatācija    54
12.3.  Dambju ekspluatācija    55
12.4.  Sūknētavu uzraudzība, kontrole    55
12.5.  Vaļējā nosusināšanas tīkla un caurteku ekspluatācija    57
13.  Aizsargdambju un sūknētavu būvniecība    59
13.1.  Aizsargdambju būvdarbi    59
13.2.  Miezītes sūknētavas būvdarbi    59
13.3.  6.līnijas sūknētavas būvdarbi    60
13.4.  Būvdarbu izmaksas    61
14.  Apkārtējās vides aizsardzība    63
15.  Noslēgums    68
16.  Izmantotā literatūra    70
17.  Pielikumi    72
Darba fragmentsAizvērt

Jelgavas pilsētas vēsturiskais apskats

1265. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Monheimas uz salas Lielupes kreisajā krastā pavēlēja celt pili, kur ordeņa brāļiem patverties no zemgaļiem. Ap 14. gs. vidu pie pils jau izveidojās apmetne, bet vietējo iedzīvotāju valodas apritē parādījās nosaukums Jelgava. Šī vārda izcelsme saistāma ar latviešu valodu – ar vārdu ‘jelgs’, kas apzīmēja zemu, mitru vietu. 1573. gadā Gothards Ketlers Jelgavai piešķīra pilsētas tiesības.
1616. gadā Jelgava kļuva par apvienotās Zemgales un Kurzemes hercogistes galvaspilsētu un pilsēta sāka strauji attīstīties. Savu augstāko saimniecisko rosību sasniedza hercoga Jēkaba laikā ( 1642. – 1681. g.), kurš uzsāka pils un pilsētas nocietināšanu ar vaļņiem, ierīkoja ūdensvadu – Jēkaba kanālu (atradies tagadējās Dambja ielas vietā). Kanāls savienoja Svēti un Driksas atteku, lai pilsētniekus apgādātu ar dzeramo ūdeni. Ar jauno kanālu tika likti pamati Jelgavas ūdensvadam. Atsevišķiem namiem ūdeni pievadīja pa urbtu priežu cauruļu tīklu. Šo kanālu izmantoja arī tirgotāji, lai no kuģiem pievestu preces noliktavām un veikaliem.
Dzeramā ūdens kvalitāte ap 1860. gadu bija kļuvusi slikta, jo kanāla uzraudzība par tīrību bija atslābusi – kanāls netika pienācīgi tīrīts. Vietējie iedzīvotāji bija to laiduši caur oglēm un smilšakmeni, kamēr ūdens bija kļuvis lietojams. Kanāls piegādāja dzeramo ūdeni līdz 1879. gadam, kad ierīkoja centralizēto ūdensvadu.
19. gs. Beigās no Driksas puses hercoga Jēkaba kanālu aizbēra un paslēpa zem ielas bruģa. Pēc pirmā pasaules kara šis ūdensceļš pilnīgi zaudēja savu nozīmi. To pārbūvēja pilsētas netīrā ūdens novadīšanai.
1931. gadā pārplūda milzīgas platības no Jelgavas līdz Bauskai. Satiksme ar Jelgavu bija pārtraukta, bet pa ielām varēja pārvietoties tikai laivās. Tam par iemeslu bija vēlais pavasaris, jo plūdi sākās tikai 18. aprīlī.
1944. gadā Jelgavas pilsēta gandrīz tika nopostīta, un pēc 2. pasaules kara sāka to atjaunot – pārplānoja pilsētas ielas, cēla rūpniecības objektus un dzīvojamos masīvus.
Ņemot vērā daudzu gadu pieredzi ir jābūt gataviem ar iespējami mazākiem zaudējumiem pārlaist plūdus nākotnē. Šis ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas tiek risināti šajā projektā.

3.2. Klimatiskais raksturojums

Jelgavas pilsēta atrodas Viduslatvijas zemienē Lielupes palienē, to stipri ietekmē Baltijas jūra un Rīgas līcis. Tādēļ klimats ir mēreni kontinentāls, samērā sauss un silts. Ziemas mēnešu vidēja temperatūra ir – 5.5°C, vasarā + 17°C. Absolūtā mitruma maksimums ir novērojams jūnijā, bet minimums – februārī. Gadā ir 150 – 155 apmākušās dienas un 170 – 180 dienas ar atmosfēras nokrišņiem.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties