Seksualitāte un reproduktīvās spējas tiek īstenotas attiecībās un vienlaikus ietekmē šīs attiecības. Tās rada gan vidi seksuālās un reproduktīvās veselības īstenošanai, gan nosaka sabiedrības atražošanās tendences, gan ir pirmais posms lēmumu pieņemšanā par savu un partnera veselību un ģimenes plānošanu.[1]
Kontracepcija ir pasākumu komplekss, ko lieto, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos.[2]
Aptaujas rezultātos par iedzīvotāju reproduktīvo veselību 2003. - 2011. gadam apkopots, ka iedzīvotāji kopumā, it īpaši jaunieši, ir labi informēti par kontraceptīvo līdzekļu lietošanu. Vienlaikus aptauja rāda, ka netiek izvēlētas drošas izsargāšanās metodes un līdzekļi vai tie tiek lietoti nepareizi, kas liecina, ka respondenti zināšanas nespēj izmantot praksē.
Prezervatīva lietošana ir populārākais izsargāšanās līdzeklis jauniešu vecuma grupās. Tā, 67% sieviešu un 73% vīriešu 15–19 gadu vecuma grupā un 50% sieviešu un 61% vīriešu 20–24 gadu vecuma grupā pēdējā gada laikā vienmēr un bieži lietojuši vīriešu prezervatīvu.
Jaunieši intervijās un diskusijās vīriešu prezervatīvu min kā pirmo zināmo kontracepcijas līdzekli. Tas jauniešu skatījumā šķiet pievilcīgs gan pieejamības, gan drošības, gan iegādes ērtības un cenas dēļ.
Diskusijas rāda, ka hormonālās kontracepcijas jautājumā jauniešu viedoklis ir divējāds. No vienas puses, hormonālās kontracepcijas lietošana tiek saistīta ar svara pieaugumu vai pat neauglību, bet, no otras puses, tieši pretēji – ar hormonālo svārstību līdzsvarošanu un izskata uzlabošanu. Svarīgs iemesls hormonālās kontracepcijas nelietošanai ir salīdzinoši sarežģītā iegūšana – lai iegūtu recepti, ir jāapmeklē ārsts, kas jauniešu skatījumā sadārdzina izmaksas un prasa papildu laiku.[1]
Pētījums, kas veikts 2013.- 2015. gadā parāda, ka vismazāk informēti par kontracepcijas līdzekļu dažādību ir 19 - 29 gadus veci cilvēki (šajā vecumgrupā vairāk lieto prezervatīvus).[3]
Informētība par kontracepciju un tās lietošanas nepieciešamību vēlams apgūt jau pusaudžu vecumā, lai neinformētības dēļ neiestātos nevēlama grūtniecība un/vai neiegūtu kādu no seksuāli transmisīvajām infekcijām (turpmāk tekstā – STI).
Mākslīgo abortu skaits Latvijā samazinās: ja 2008. gadā bija vairāk nekā 10 000 mākslīgo abortu, tad 2014. gadā - 5318, 2015. gadā - 4802, bet 2016. gadā – 4366.[4]
Kopš 2008. gada samazinās arī dzimušo bērnu skaits nepilngadīgajām māmiņām. Ja 2008. gadā bija 527 dzemdības, tad 2014. gadā – 222, 2015. gadā – 209, bet 2016. gadā – 179. Šajā vecuma grupā visvairāk dzimst bērnu 17 gadus vecām meitenēm, bet 2016. gadā piedzima bērns arī vienai 12 gadus vecai meitenei.[5]
Kontracepcijas izmantošana sniedz iespēju būt atbildīgiem par savu un partnera veselību un kvalitatīvu seksuālo dzīvi, kā arī plānot bērnu radīšanu tam piemērotā laikā un pēc abpusējām partneru vēlmēm.
Autores izvēlētā kvalifikācijas darba tēma ir „Jauniešu zināšanas un attieksme par dažādām ģimenes plānošanas metodēm”. Izvēlētā tēma ir nozīmīga, jo autore vēlas noskaidrot, kā mūsdienās jaunieši attiecas pret kontracepcijas izmantošanu un savas seksuālās dzīves plānošanu, kā arī uzsvērt kontracepcijas līdzekļu izmantošanas nepieciešamību.
Kvalifikācijas darba aktualitāte atspoguļo jauniešu, vecumā no 18-25 gadiem, attieksmi pret kontracepcijas līdzekļu izmantošanu. Atklāj mūsdienu jauniešu zināšanas un spējas korekti spriest par kontracepcijas nozīmi viņu dzīvē.
Kvalifikācijas darba mērķis: Noskaidrot jauniešu, vecumā no 18-25 gadiem, zināšanas un attieksmi par dažādām ģimenes plānošanas metodēm.
Kvalifikācijas darba uzdevumi:
1. Apkopot un analizēt pieejamo zinātnisko literatūru, rakstus un pētījumus par dažādām
ģimenes plānošanas metodēm un jauniešu zināšanām par tām.
2. Izveidot aptauju, lai noskaidrotu jauniešu zināšanas un attieksmi par dažādām ģimenes
plānošanas metodēm.
3. Veikt pētījumu.
4. Apkopot un analizēt pētījuma rezultātus.
5. Pēc pētījumā iegūtiem rezultātiem novērtēt jauniešu zināšanas un attieksmi par dažādām
ģimenes plānošanas metodēm un sniegt secinājumus.
Pētījuma jautājums: Kādas ir jauniešu zināšanas un attieksme par dažādām ģimenes plānošanas metodēm?
Pētījuma metodes: Kvantitatīvā pētniecības metode. Zinātniskās literatūras,
zinātnisko rakstu, pētījumu analīze.
Pētījuma instruments: aptaujas anketa.
Pētījuma bāze: izstrādāta aptaujas anketa, kurā iekļauti 13 dažāda tipa jautājumi, kur 3 ir vispārīgai informācijai par respondentu un 10 par kontracepcijas līdzekļiem un jauniešu attieksmi pret tiem.
Pētījuma respondenti (mērķa grupa): Vismaz 100 jaunieši, vecumā no 18 - 25 gadiem.
Pētījuma vieta: Aptaujas anketa tiks izveidota interneta vietnē www.visidati.lv un publicēta – www.facebook.com.
