Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
9,99
Ietaupījums:
1,90 (19%)
Cena ar atlaidi*:
8,09
Pirkt
Identifikators:528565
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.08.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 23 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    7
  SAĪSINĀJUMU UN NOSACĪTO APZĪMĒJUMU SARAKSTS    9
1.  Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa rašanas cēloņi    10
1.1.  Terorisms jūrniecības industrijā    10
1.1.1.  Teroristiski paņēmieni    10
1.1.2.  Jūras terorisma cēloņi un mērķi    12
1.1.3.  Jūras terorisma sekas    14
1.2.  Pirātisma akti    17
1.2.1.  Pirātisma definēšana    17
1.2.2.  Pirātisma aktu analīze    18
1.2.3.  Teroristisko darbību un pirātismu ierobežošanā darbības    21
2.  Kuģa aizsardzība    23
2.1.  Kodeksa Mērķi    23
2.2.  Uzdevumi    23
2.3.  Definīcijas    23
3.  Aizsardzības organizācija    25
3.1.  CSO (Kompānijas Aizsardzības Virsnieka) iecelšana    25
3.2.  CSO Pienākumi un Atbildības    25
3.3.  Atbildības    26
3.4.  SSO (Kuģu Aizsardzības Virsnieka iecelšana)    26
3.5.  SSO Pienākumi un Atbildības    27
3.6.  Sakars ar krastu līnijas PFSO (Ostas Iekārta Aizsardzības Virsnieku)    28
3.7.  Sardzes Virsnieka Pienākumi un Atbildības    28
3.8.  Aizsardzības Patruļas    29
3.9.  Aizsardzības Komanda    29
3.10.  Automātiskās identifikācijas sistēmas    30
3.11.  Aizsardzības līmeņi    30
3.12.  Aizsardzības līmeņi Amerikāņu Ostām    31
3.12.1.  Marsec 1.līmenis    32
3.12.2.  Marsec 2.līmenis    32
3.12.3.  Marsec 3.līmenis    33
3.13.  Prasības, kas attiecās uz kuģa aizsardzību    34
4.  ISPS Prasību realizācija uz kuģiem    36
4.1.  Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks    36
4.2.  Kuģa aizsardzības virsnieks    36
4.3.  Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts    38
4.4.  Trauksmes sistēma    39
5.  Apmācības procedūras    40
6.  Ieraksti un dokumentācija    42
6.1.  Ieraksti    42
6.2.  Informācijas adekvāta apmainīšana    43
7.  Draudu noteikšana uz kuģa    44
7.1.  Draudu tipi uz kuģiem    44
7.1.1.  Eksplozīvas Ierīces    44
7.1.2.  Nolaupīšana    44
7.1.3.  Draudi kuģim    44
7.1.4.  Nesankcionēta piekļūšana    45
7.1.5.  Kontrabanda    45
7.1.6.  Kuģa ieroča veida izmantošana    45
8.  Sistēmas un aprīkojumi    46
8.1.  Sistēmas un aprīkojuma apkalpošana    46
8.2.  Trauksmes sistēma    46
8.3.  Trauksmes sistēma aktivācijas procedūra    46
8.4.  Mutiskas trauksmes    46
9.  Piekļūšanas Kontrole    47
9.1.  Piekļūšanas Kontroles procedūra    47
9.1.1.  Marsec 1. līmenis    47
9.1.2.  Marsec 2. līmenis    47
9.1.3.  Marsec 3. līmenis    47
10.  Kuģa aizliegtās zonas    48
10.1.  Aizliegto zonu iestāde    48
10.2.  Kas iekļaujas Aizliegtās zonas    48
11.  Aizsardzības kontrole    50
11.1.  Komunikācijas    50
11.2.  Aizsardzības apgaismojums    50
12.  Aizsardzības incidenta procedūras    51
12.1.  Ziņošana par incidentu    51
12.2.  Aizsardzības darbības    51
  SECNĀJUMI    52
  PRIEKŠLIKUMI    53
  LITERATŪRAS SARAKSTS    55
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS
“ISPS Kodeksa pielietošanas tendences un uzlabošanas iespējas” diplomdarba mērķis ir veikt Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS Kodekss) pielietošanas analīzi un tās efektivitātes novērtējumu. Diplomdarba pamatmērķu sasniegšanai izvirzīti atsevišķi tam pakārtoti uzdevumi.
Pēc traģiskiem notikumiem ASV 2001. gada 11. septembra Apvienoto Nāciju Organizācija uzdeva Starptautiskajai Jūrniecības Organizācijai (IMO) izstrādāt noteikumus, kas būtu vērsti pret terorismu un veicinātu jūrniecības objektu aizsardzību. ISPS kodekss tika pieņemts 2002. gada 13. decembrī Londonā, IMO dalībvalstu Diplomātiskajā konferencē un stājies spēkā visās IMO dalībvalstīs 2004. gada 1. jūlijā.
Teroraktu skaits uz sauszemes vai gaisā ir neapšaubāmi lielāks, nekā uz jūras. Bet to sabiedriskā nozīme ir ārkārtīgi liela, un politiskais efekts katra tāda akta izdarīšanas gadījumā ir ievērojams. Pret bīstamo kravu pārvadātāj kuģiem, stacionārajām platformām, kas izvietotas kontinentālajos šelfos, mobilajām urbšanas iekārtām un citiem objektiem veikto teroraktu rezultātā izdarītie bojājumi līdztekus cilvēku upuriem var radīt smagas ekoloģiskās sekas. Atšķirībā no pirātiskiem uzbrukumiem ar izteiktiem pirātu darbības reģioniem, jūras terorisms ir mazāk izpētīts un var notikt jebkurā pasaules vietā.
Situācija pasaulē liecina, ka terorakti tiek veikti gan ostu teritorijās, iekšējos ūdeņos, teritoriālajā jūrā un atklātā jūrā. Uz jūras izdarīto teroraktu analīze liecina, ka vislielākajam draudiem kuģi ir pakļauti rajonos ar ievērojamu politisku nestabilitāti un kara aktivitāti. Ļoti aktuāla ir arī pirātisma problēma. Pirātisko un bruņoto uzbrukumu skaits kuģiem paliek nemainīgs. Tas liecina, ka pastāvošo dokumentu efektivitāte cīņā pret šim nelikumīgajām darbībām ir zema.
Lai palielinātu kuģošanas aizsardzību, vienotas starptautiskas struktūras izveide radīja ISPS kodeksu. Kodekss ir paredzēts cīņai pret terorismu, bet ir efektīvs arī pret pirātismu un bruņotiem uzbrukumiem kuģiem. Turklāt, tas ir pirmais dokuments IMO vēsturē, kas uzliek pienākumus arī ostām, jo kuģis un osta no aizsardzības viedokļa ir divas savstarpēji saistītas vienības. Izveidot vienotu, saskanīgu preventīvu pret teroristisko pasākumu sistēmu, dodot iespēju valdībām, mainoties apdraudējuma veidam vai līmenim, veikt arī attiecīgas izmaiņas atbilstoši kuģu ievainojamībai ir ISPS kodeksa ieviešanas uz kuģa nolūks.
Tas sastāv no divām sadaļām – A un B. Kodeksa A sadaļa (obligātā) ietver detalizētas aizsardzības prasības, kādas būtu jāveic valstu valdībām, ostu pārvaldēm un kuģošanas kompānijām. Otrā, B sadaļa (rekomendējošā), ietver ieteikumus, kā izpildīt A sadaļas obligātās prasības. ISPS kodekss ievieš papildus prasības dalībvalstīm, kuģošanas kompānijām un ostas iekārtām. Šāda rakstura noteikumi skārās jūrniecības industrijā iesaistīto pušu uzmanība cīņai pret terorismu pirmo reizi. Taču, neskatoties, ka ISPS kodekss darbojas jau 6 gadus, vienota jūras terorisma definīcija vēl joprojām nav noteikta.
ISPS kodeksa prasību izpilde uz kuģiem prasa ievērojamus ieguldījumus no kuģošanas kompānijām un kuģu īpašniekiem. Tomēr, neievērojot starptautiski noteiktās prasības, kuģi nevar piedalīties starptautiskās kuģošanas nodrošināšanā.
Diplomdarbā tika izpētīti ISPS kodeksa priekšnosacījumu pielietošana un uzlabošana uz kuģiem. Izvērtējums un prasību pārskats veikts lai īstenot diplomdarba mērķi.

1. Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa1 rašanas cēloņi
1.1. Terorisms jūrniecības industrijā
Par spīti spēkā esošajai bruņojuma kontroles līgumu sistēmai, kuras uzdevums ir ierobežot masu iznīcināšanas ieroču vai to nesēju izplatību, tie tomēr nonāk arvien vairāk valstu un pat nevalstisku veidojumu rīcībā, tādējādi radot risku starptautiskajai aizsardzībai un stabilitātei.
Kā risks starptautiskajai stabilitātei un aizsardzībai ir vērtējama starptautiskā terorisma izplatība, kas var izpausties arī kā politisks terorisms. Šajā jomā negatīvas iezīmes ir vērojamas pēdējos gados - teroristisko grupu bīstamību palielina notiekošie globalizācijas procesi, kā rezultātā par terorisma upuri var kļūt jebkura pasaules valsts. Rūpīgi plānotas, tehniski nodrošinātas un ar iespējamu pieeju ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un kodolieročiem teroristiskās aktivitātes rada jaunus draudus pasaulei. Starptautiskajam terorismam raksturīga globāla tīkla izveide un teroristisko organizāciju vadības decentralizācija, kas apgrūtina valstu iespējas pilnībā novērst teroristu aktivitātes. 2001. gada 11. septembra traģiskie notikumi ASV pievērsa nopietnu sabiedrības uzmanību terorisma jautājumiem.
Pirmais starptautiskā terorisma vilnis, kura sākumu rietumu analītiķi datē ar 1968. gadu, satrauca daudzas pasaules valstis ar virkni neskaitāmu teroraktu, kas bija vērsti galvenokārt pret aviolīnijām un gaisa transportu. Pēc tam, kad valstiskās un komerciālās aviokompānijas īstenoja virkni aizsardzības pasākumu civilajā aviācijā, par teroristu mērķiem kļuva lidostas, diplomātiskās misijas, politiskas un biznesa organizācijas, kā arī daudzu valstu Drošības dienesti. Terorisma ierobežošanas pasākumi, īpaši gaisā un uz sauszemes, liek teroristiem meklēt jaunus un mazāk aizsargātus objektus.
Paredzams, ka tuvākajā nākotnē starptautiskais terorisms akcentēs savu uzmanību uz daudz pieejamākiem jūrniecības industrijas objektiem - ostām un kuģiem. Pēdējo gadu laikā nav novērojams ļoti straujš teroristisko akciju skaita pieaugums uz jūrniecības objektiem, lai gan atsevišķi terorakti bija novērojami dažādos pasaules reģionos. Tomēr terorisma problēmu pētījumu materiālos tiem nebija pievērsta uzmanība, līdz ar to arī šīs problēmas analīze netika veikta pienācīgā līmenī.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „ISPS Kodeksa pielietošanas tendences un uzlabošanas iespējas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/528565

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties