Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
9,99
Ietaupījums:
1,50 (15%)
Cena ar atlaidi*:
8,49
Pirkt
Identifikators:850554
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.08.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 36 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    2
  Annotation    3
  Saīsinājumi    4
  Saturs    5
  Ievads    8
1.  Teorētiskā daļa    10
1.1.  Dzemdes kakla uzbūve un funkcijas    10
1.2.  Dzemdes kakla vēža etioloģija    11
1.2.1.  Dzemdes kakla vēža riska faktori    11
1.3.  Cilvēka papilomas vīruss (HPV)    12
1.3.1.  Patoģenēze    13
1.3.2.  Inficēšanās ar HPV    14
1.3.3.  HPV onkogēnie tipi    14
1.4.  Dzemdes kakla vēža simptomi    15
1.5.  Dzemdes kakla vēža veidi    16
1.6.  Dzemdes kakla vēža diagnostika    17
1.6.1.  Agrīna dzemdes kakla vēža diagnostika, skrīnings    17
1.7.  Dzemdes kakla vēža ārstēšana    18
1.8.  Vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi    19
2.  Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā, pamatojoties uz statistikas datiem    21
2.1.  Saslimstība un mirstība no DK vēža Latvijā    22
2.1.  DK vēža saslimstība pasaulē salīdzinājuma ar Latviju    23
3.  Pētnieciskā daļa    25
3.1.  Pētījuma izlase un metodoloģija    25
3.2.  Pētījuma rezultāti    25
3.3.  Pētījuma rezultātu analīze    42
  Secinājumi    48
  Priekšlikumi    50
  Literatūras saraksts    52
  Pielikumi    54
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Pētījuma darba ietvaros izvirzītā hipotēze „Sieviešu informētība par DK vēža riska faktoriem, simptomiem un profilaksi ir nepietiekama” apstiprinājās.
Pētījuma darba ietvaros izvirzītais jautājums „Kādas sūdzības motivē sievieti griezties pie ginekologa?”. Pētījuma rezultāti pierādīja, ka tikai asiņainie izdalījumi no dzimumorgāniem pārliecinoši motivē sievieti griezties pie ginekologa.
Apkopojot un analizējot kontentanalīzē iegūtos rezultātus var secināt, ka:
1) galvenais sieviešu ginekologa apmeklējuma iemesls ir asiņaini izdalījumi no dzimumorgāniem (72%). No asiņaino izdalījumu parādīšanās brīža ginekologa vizītei laika periods ir no 10 dienām (1%) līdz 2 gadiem (4%), vidēji statistiskais laika posms līdz ārsta apmeklējumam.
2) lai agrīni diagnosticētu DK ļaundabīgu audzēju, sievietei nepieciešama regulāras vizītespie ginekologa ar onkocitoloģiskās iztriepes izmeklējumi, dotajā pētījumā tikai 17% respondentu regulāri apmeklē ginekologu 1 reizi gadā
3) respondenti neregulāri un reti apmeklē ginekologu, un nepievērš uzmanību simptomu paradīšanās brīdim, tāpēc nav iespējams agrīni diagnosticēt pirmsvēža stāvokli, nav iespējams precīzi noteikt vēža stadiju un savlaicīgi uzsākt terapiju.
4) dotajā pētījumā visbiežāk DK vēzis konstatēts sievietēm 38 gadu vecumā (7%), pētījumā DK vēzis konstatēts 41 vecuma grupā
5) tikai 14% respondentu tika atklāts DK vēzis sākuma stadijā, šīm sievietēm ārstēšana bija tikai operatīva. 45% respondentu tika veikta tikai staru terapija
Apkopojot un analizējot iegūtos aptaujas rezultātus var secināt, ka:
1. 78% respondentu pēdējā gada laikā bija vizītē pie ginekologa
2. 44% respondentu apmeklējuma laika bija sūdzības,
3. 61% respondentu onkocitoloģijas analīzes rezultāts bija norma,
4. 37% no respondentēm nav informētas par valsts apmaksātu profilaktisku apskates programmu, DK vēža skrīningu,
5. 77% respondentu nezina kādi ir agrīnās DK vēža stadiju simptomi
6. 68% respondentu nezina kādi ir vēlīnas DK vēža stadijas simptomi

7. ņemot vērā to, ka apmēram trešdaļai no respondentēm ir augstākā izglītība (37%), lielākai daļai tomēr ir nepietiekošas zināšanas par agrīnās un vēlīnas DK vēža stadiju simptomiem 68%,
8. 52% no respondentēm nezin, ka cilvēka papilomas vīrusu HPV palielina risku saslimt ar DK vēzi,
9. 45% no respondentēm nezin, par to, kā var inficēties ar cilvēka papilomas vīrusu (HPV),
10. 88% no respondentēm nav pilnīgas informācijas par prezervatīva lomu aizsardzībā pret HPV vīrusu,
11. 48% no respondentēm ir nepietiekošas zināšanas par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu HPV,
12. 75% respondentu savas zināšanas par DK vēzi novērtē, ka nepietiekošas
13. 25% no respondentēm uzskata, ka viņas pietiekoši zina par DK vēzi un tajā pašā laikā 12% no tām nezin, kādi ir agrīnās un vēlīnas DK vēža stadijas simptomi.
Pamatojoties uz augstāk minēto, secinu, ka lielākai daļai respondentu ir nepietiekošas zināšanas par DK vēža riska faktoriem, simptomiem un profilaksi.
Tikai asiņaini izdalījumi no dzimumorgāniem motivē sievieti izmeklēties pie ginekologa.

Priekšlikumi
Veselība tā ir vislielākā vērtība, kas dota cilvēkam, ar kuru viņš izrīkojas pēc savas patikas, šī fakta apjausma rodas tad, kad cilvēks saslimst.
Dzemdes kakla vēzis ir ar lēnas attīstības tendenci, kas noris gadu desmitus. Pastāv agrīnas tās diagnostikas metodes, slimības savlaicīgas konstatēšanas gadījumā iespējams mazāk traumatiskas ārstēšanas metodes.
Pamatojoties uz to, ka primārām izmaiņām DK (pirmsvēža saslimšanām) nav jūtamu simptomu un diagnosticēt to iespējams tikai regulāri apmeklējot ginekologu, skrīninga programmas īstenošana, protams, nesīs pozitīvus rezultātus tikai tad, ja uzaicinājuma vēstule sasniegs adresātu un sieviete būs informēta par to. Veselības norēķinu centram ir jāseko tam, cik sieviešu piedalās skrīningā. Nepieciešamības gadījumā jāizsūta atkārtotus uzaicinājumus sievietēm, ja tās netika izmeklētas. Tas, protams, sadārdzinās skrīninga programmas izmaksas, taču valsts izdevumi ielaista vēža ārstēšanai būs daudzas reizes lielāki.
Ļoti svarīgs uzdevums ir informēt sievietes par DK vēža agrīniem un vēlīniem simptomiem, riska faktoriem. Ar to jānodarbojas ne tikai ginekologiem, bet arī ģimenes ārstiem, jo ģimenes ārsts ir visbiežāk apmeklētais speciālists.
Informāciju bukletiem, plakātiem ir jābūt visās medicīnas iestādēs redzamā vietā. Informācija ir jāizplata katrā sievietes apmeklējuma reizē. Ja visu laiku runāt par problēmu, tad agri vai vēlu tā tiks ievērota.
Jāizmanto visas masu mediju informācijas iespējas – jāveido izglītojošas programmas ne tikai par dzemdes kakla vēža tēmu, bet arī par citām saslimšanām. Labāk ir vienu reizi redzēt, nekā simts reizes dzirdēt. Ir jāparāda reāls pacienta stāvoklis, viņu stāsts par slimības norisi, protams, ievērojot konfidencialitāti, jāparāda paciente, kas mirst no DK vēža, viņas pēdējās dzīves dienās. Protams, tas šokēs sabiedrību, taču sievietes nesaprot, neiztēlojas reālo slimības ainu, daudziem šķiet, ka slimie cilvēki ir kaut kas tāls un viņus nekad neskars (uzzināšu, kad saslimšu), taču dzemdes kakla vēzis var būt diagnosticēts ikvienai sievietei.
Jāsniedz informācija par savlaicīgu DK diagnostiku, uzskatāmi jāparāda, ka agrīnas diagnostikas gadījumā ir iespējama orgānsaglabajoša terapija, kurai neseko invaliditāte.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Informācijas trūkums sievietēm par dzemdes kakla vēzi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/850554

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties