Emocionālās vides saistība ar lasītprasmes sasniegumiem sākumskolā

Secinājumi
1. Balstoties uz maģistra darba mērķi, lai varētu sākt pētīt emocionālās vides saistību ar skolēn lasītprasmes sasniegumiem, tika izpētīts jēdziena emocionālā vide nozīme dažādos literatūras avotos. Tika noskaidrots, ka ir dažādi viedokļi par to, kas ir emocionālā vide, bet vienotas definīcijas nav, tomēr vairums autoru uzskata, ka emocionālā vide ir viens no mācību vides elementiem, tāpat kā fiziskā vide. Apskatot vairākus autorus, tika secināts, ka emocionālā vide ir savstarpējās attiecības gan starp skolēniem, gan starp skolēniem un skolotājiem.
2. Nonākot pie secinājuma, ka emocionālo vidi veido savstarpējās attiecības, tās tika izpētītas dažādos literatūras avotos. Tika secināts, ka tāpat kā mācības, arī savstarpējās attiecības skolēniem skolā ir ļoti svarīgas. Ja skolēniem ir laba emocionāla vide jeb labas attiecības ar skolas biedriem un skolotājiem, tad arī skolēns būs vairāk atvērts uz zināšanām un jaunām prasmēm. Vairāk analizējot literatūras avotus par skolotāju ietekmi uz skolēnu emocionālo vidi, tika secināts, ka skolotājs spēj veidot skolēnam labvēlīgu vidi. Laba emocionālā vides sniedz skolēniem drošu vidi, saprasti un atbalstu. Tāpat arī skolotājs spēj nelabvēlīgi ietekmēt skolēnus un viņu savstarpējās attiecības. Tātad var secināt, ka abi šie faktori, (skolēnu savstarpējās attiecības un attiecības starp skolēnu un skolotāju), ir svarīgi priekš skolēna mācību sasniegumiem.
3. Empīriski izpētot pētījuma IEA PIRLS 2016 datus, kuros darba autore pētīju dažādu emocionālās vides faktoru ietekmi uz lasītprasmi.
Apskatot iegūtos datus, var secināt:
a) No vardarbības vairāk cieš zēni;
b) Visizplatītākais vardarbības veids skolā ir apsmiešana un apsaukāšana, bet vismazāk izplatītākais – apzagšana.
…