Eiropas Savienības paplašināšanās un Latvijas tautsaimniecības attīstība tās kontekstā

Ievads

Eiropas Savienības paplašināšanās ir viens no būtiskākajiem dienas kārtības jautājumiem šobrīd Eiropā.
Izvirzot mērķi iestāties Eiropas Savienībā, Latvijai bija rūpīgi jāizpēta Eiropas Savienības politiskos un ekonomiskos rādītājus. Latvijas integrācija Eiropas Savienībā bija saistītā ar noteikto uzskatu, ka dalība ES Latvijai ir politiska un ekonomiska nepieciešamība, ka tā dod Latvijai drošību, sociālo un ekonomisko stabilitāti. Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvijā tiek rūpīgi sekmēti iespējamie Eiropas Savienības nākotnes attīstības plāni. Un tagad Latvijas pārstāvji ar balsošanas tiesībām piedalās Eiropas Savienības lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā, tātad piedalās ES politikas un attīstības virzienu veidošanā.
Šī darba izpētes objekts ir Latvijas tautsaimniecības attīstība integrācijas procesā Eiropas Savienībā un Latvijas ieguvumi un zaudējumi, kļūstot par ES dalībvalsti.
Lai noteiktu darba mērķi un uzdevumus tika izvirzīta hipotēze, kas skan sekojoši: “Eiropas Savienība ir lielāka starpvalstu vienība Eiropā, dalība kurā, nozīmē Latvijai ne tikai ekonomisko, sociālo drošību un garantijas tautsaimniecības attīstībai, bet arī dažu ekonomisko un sociālo problēmu rašanās”.
Darba mērķis ir tā izstrādāšanas procesā izpētīt ES būtību, tās ekonomisko politiku, kā arī Latvijas dalību ES, tās ieguvumus un zaudējumos, definēt problēmas, kā arī izteikt priekšlikumus un rekomendācijas to risināšanai.
Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi ir jāatrisina šādi uzdevumi:
1. Izpētīt Eiropas Savienības izveidošanas un paplašināšanas būtību.
2. Izpētīt Latvijas integrācijas procesu ES.
3. Izpētīt Latvijas tautsaimniecības attīstību integrācijas laikā.
4. Definēt Latvijas ieguvumus un zaudējumus, kļūstot par ES dalībvalsti.
Balstoties uz bakalaura darba uzdevumiem, tā izstrādāšanai autore izmanto informācijas un faktoru analīzes metodi un informācijas sistematizēšanu ar tabulu un attēlu palīdzību.
Pētījuma periods no 1950.gada 9.maija līdz 2005.gada 31. decembrim.
Pētījuma norobežojumi: darba izstrādāšanā vairākumā tiek izmantoti Eiropas Savienības un Latvijas ekonomikas fakti un mazākumā sociālie un politiskie fakti.

…