Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
2,79 (13%)
Cena ar atlaidi*:
18,69
Pirkt
Identifikators:748240
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 73 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Direktora vietnieka informātikas jautājumos darbības jomas izglītības iestādē    7
1.1.  IKT kā vide izglītības iestādes vadībai    7
1.2.  IKT izglītības sistēmā    13
1.3.  IKT izglītības iestādes mācību procesā    23
1.4.  Direktora vietnieks informātikas jautājumos IKT speciālists izglītības iestādes vadībā    31
2.  DIREKTORA VIETNIEKA INFORMĀTIKAS JAUTĀJUMOS DARBA PIEREDZE IZGLĪTĪBAS IESTĀDES VADĪBĀ X RAJONĀ    43
2.1.  Pētījuma mērķis    43
2.3.  Pētījuma rezultāti    47
2.4.  Ieteikumi direktora vietnieka informātikas jautājumos dokumentācijas veidošanai    59
2.5.  Ieteikumi direktora vietnieka informātikas jautājumos darbības pilnveidošanai izglītības iestādes vadībā    63
  Secinājumi    65
  Izmantotās literatūras un izmantoto avotu saraksts    67
  Pielikumi    72
Darba fragmentsAizvērt

IKT kā vide izglītības iestādes vadībai
Līdz ar LIIS izglītības iestādē ir izveidots pamatu pamats – vienota sistēma, kas ieviešas dzīvē: datu bāzes: skolēnu, skolotāju- darbinieku, tarifikācijas datorizēta izveide, mācību plāna izveide, u.c. Tomēr LIIS, kā arī citās, ar informācijas apriti saistītās jomās nav noteiktības drošības prasību izpildē (datu šifrēšana, elektroniskā paraksta izmantošana). Arī LIIS programmatūra nenodrošina visu skolām nepieciešamo funkcionalitāti, arī papīra veidā nododamo dokumentu apjoms nav samazināts, nav apstiprinātas atbilstošas izmaiņas izglītības iestādēm saistošajos noteikumos.
Katra izglītības iestāde, kā arī ikviena izglītības jomas institūcija, nevar pilnvērtīgi funkcionēt bez efektīvas un kvalitatīvas informācijas:
ieguves,
aprites.
Organizācijā informācijas aprite ir gan vertikāla, gan horizontāla, kā arī vienreizēja izmantošanas ziņā (informatīva) vai vairākkārt izmantojama dažādās izmantojamības pakāpēs (arhivāra, analītiska, datu bāze, u.c.). Informācijas apstrāde notiek katrā cilvēka darbības jomā, katrā organizācijā. Dati- formalizētā veidā attēlota tekstuāla, skaitliska, grafiska, video- un audio informācija, kuru lietotājs vai datu apstrādes ierīces var interpretēt, apstrādāt vai pārsūtīt.
Mūsu informācijas sabiedrība virzās un ir ceļā uz zināšanu sabiedrību, tad informācijai, informātiskiem procesiem, t.i. informācijas: ieguvei, apritei, apstrādei, izplatīšanai, izsniegšanai ir arvien lielāka nozīme. Izglītības iestādēs IKT tehnoloģijas ienāk nepārtraukti, tāpēc to efektīva un kvalitatīva izmantošana ir ļoti aktuāls jautājums, jo katra izglītības iestāde, tāpat kā jebkura organizācija, balstās uz:
cilvēkiem;
finansēm;
materiālajām vērtībām;
informācijas.
Visa pamatā ir dati, tie var būt skolēnu uzskaite, darbinieku uzskaite, finanses, skolēnu sekmes, sadarbības partneru dati, aptauju rezultāti, u.c. Dati ir svarīgs resurss. To ieguve ir
gan vienkārša, gan ļoti komplicēta. Datu un arī informācijas vākšana nevar būt mērķis pats par sevi, tiem:
1) jābūt pamatotiem, ticamiem;
2) jābūt ar mērķi, kas virzīts uz rezultātu.
Tomēr dati paši par sevi neko nesniedz, tos apstrādājot, no tiem ir jāizvelk informācija, piemēram, vai skolēnu projektu kvantitāte nodrošina to kvalitatīvu izstrādi, u.c. Kad informācija ir iegūta, to var izmantot skolas darbībā, pieņemt lēmumus, kas veicina skolas attīstību un virzību uz mērķu un uzdevumu izpildi.
Arvien vairāk uzkrājot informāciju rodas zināšanas. Zināšanas palīdz izprast procesus, skatīties uz dažādām lietām, notikumiem un redzēt tajos sakarības, saites un iemeslus, redzēt attīstību, veicot SVID (S– Stiprās puses, V – Vājās puses, I – Iespējas, D– Draudi) analīzi paredzēt nākotnes iespējas. SVID analīze ir sistemātiska, vispārīga grupu darba metode pašreizējās situācijas un attīstības iespēju novērtēšanai. Šo metodi var plaši izmantot, lai kāds arī būtu analizējamo jautājumu un dalībnieku loks. Atkarībā no apstākļiem to var dažādi modificēt.
Ir ļoti daudz veidu kā ikvienu izglītības iestādi virzīt attīstības un progresa virzienā. Lai tā kļūtu konkurētspējīgāka ir jāpieņem gudri un atjautīgi lēmumi, kas prasa pielietot iepriekš gūtās zināšanas, veidojot labākus ceļus kā risināt problēmas. Ir tikai viens veids kā sasniegt konkurētspēju, tas ir, vadot organizāciju (arī izglītības iestādi) rīkoties inteliģenti. Inteliģence dod iespējas lietot zināšanas no pagātnes, lai veiktu akurātākas prognozes par nākotni. Tātad inteliģence ir iespējas ko dod datu pārvēršana informācijā un informācijas izmantošana.
Ikvienas izglītības iestādes vadītājam un vadībai jāpārzina datu pārvēršana informācijā un iegūtās informācijas izmantošanas process, kā tas sākas, kā tas jāorganizē, kā tas jāpārvalda, kā tas jākontrolē.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Direktora vietnieks informātikas jautājumos izglītības iestādes vadības darbībā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/748240

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties