Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,13 (15%)
Cena ar atlaidi*:
12,07
Pirkt
Identifikators:546266
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.08.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 46 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Termina „reglamentējošo normatīvo prasību” lietojuma pamatojums    7
2.  Teorētiskās nostādnes par reglamentējošo normatīvo prasību īstenošanas nodrošināšanu    13
2.1.  Sistēmteorijas atziņu izvērtējums    13
2.2.  Vadībzinību atziņu izvērtējums    17
2.3.  Skolvadības atziņu izvērtējums    22
3.  Situācijas analīze reglamentējošo normatīvo prasību izpildes nodrošināšanas jomā    34
4.  Informatīvais nodrošinājums reglamentējošo normatīvo prasību īstenošanai    56
5.  Skolu vadītāju izglītošanās iespējas reglamentējošo normatīvo prasību izpildes nodrošināšanas jomā    59
  Nobeigums    62
  Izmantoto avotu saraksts    66
  Kopsavilkums    69
  Annotation    71
  Pielikumi    73
  1. Anketa    74
  2. Normatīvo aktu pieejamība populārākajos elektroniskajos normatīvo aktu avotos    78
  Apliecinājums    84
Darba fragmentsAizvērt

Maģistra darbs “Vispārējo izglītību reglamentējošo normatīvo prasību izpildes nodrošināšana” izstrādāts studiju programmas “Izglītības zinātnes” ietvaros izglītības vadības studiju virzienā.
Saskaņā ar Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru anotāciju Izglītības vadība ir Vadībzinātnes kā zinātnes nozares, kurā pēta cilvēku īpašu darbības veidu, kas koordinē darbību cilvēku grupās, kuras izveidotas, lai sasniegtu konkrētus mērķus (tā ietver plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un kontroli, kas vērstas uz organizācijas darbinieku, finanšu, materiālu un informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu) apakšnozare, kurā pēta vadības lēmumu pieņemšanas procesus izglītības sistēmas institūcijās, šo institūciju funkcijas, struktūru, informatīvo bāzi vadības lēmumu pieņemšanai, efektīvu darbību un tās novērtēšanu, attiecības ar izglītības pasūtītājiem un patērētājiem. [23]
Maģistra darbā tiks pētīti jautājumi par vadības lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesiem izglītības iestādē, īpaši pievērsta uzmanība informatīvajam nodrošinājumam vadības lēmumu pieņemšanai, kam līdz šim izglītības zinātnē pievērsta maza uzmanība.
Daba cilvēku radījusi tā, ka viņam jādzīvo sabiedrībā. Tikai pateicoties tai, viņš var iegūt līdzekļus savai eksistencei, kā arī visus tos labumus, kurus sniedz kultūra. Bet cilvēks dzīvojot sabiedrībā, ne katrreiz grib saprast, ka arī otrs cilvēks, kurš ir tāds pats sabiedrības piederīgais kā viņš un kuram tāpat kā viņam ir jāiegūst vajadzīgie līdzekļi eksistēšanai, un kuram tāpat kā viņam ir tiesības uz tiem labumiem, ko sabiedrība dod. Tā bieži cilvēka intereses un darbība var sadurties ar tādām pašām citu cilvēku interesēm un darbībām. Cilvēka egoistiskā daba rada cīņu atsevišķu cilvēku – sabiedrības locekļu starpā. Tātad cīņa, kuras pamatā ir tikai cilvēka egoistiskās intereses, kas negrib ievērot arī citu līdzcilvēku taisnīgās intereses, katru sabiedrības normālu dzīvi, kopīgu sabiedrības darbu un visu sabiedrības progresu padarītu pilnīgi neiespējamu. Lai to novērstu, pati sabiedrība izveidojusi uzvedības noteikumus sabiedrības kopdzīvei, kuri katram sabiedrības loceklim, t. i., katram cilvēkam ir cieši jāievēro un jāpilda. Šos noteikumus sauc par normām. Normas tādā veidā nosaka un nodibina noteiktu un nepieciešamu sabiedrības kopdzīves kārtību, kas arī regulē atsevišķu sabiedrības locekļu cilvēku – uzvešanos sabiedrībā.
Ja tiesiskas normas izdod valsts vara, tad tas būs likums. Likums, tāpat kā kuras katras citas tiesiskas normas, uzdevums ir noteikt zināmu kārtību sabiedrībā, kura jāievēro sabiedrības locekļiem, lai sabiedrība varētu pastāvēt. Likuma galvenā pazīme ir tā, ka to radījusi sabiedrības augstākā vara speciālā, noteiktā likumdošanas kārtībā. [45, 11. – 12.]
Izglītības likumnodrošinājums kalpo kā tiesiskais pamats gan valsts un sabiedrības kopumā, gan izglītības nozarē nodarbināto un šīs nozares pakalpojumus izmantojošu juridisku un fizisku personu savstarpējo attiecību noteikšanai un regulēšanai.[34, 127]
Arī izglītības sfēras darbību mūsu valstī nosaka vairāki likumi, uz kuru bāzes izglītības darbības regulēšanai tapuši arī Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie dokumenti. Normatīvo dokumentu kļūst arvien vairāk, tie nepārtraukti tiek grozīti, pieaug prasības to ievērošanas nodrošināšanai. Vadītājiem arvien vairāk laika jāvelta darbam ar normatīvajiem dokumentiem un to prasību ieviešanai un kontrolei. Grūtības sagādā tas, ka vispārējās izglītības iestādēs reti kuram ir juridiska izglītība.
Neilgajā darba pieredzē nācies konstatēt, ka izglītības iestādēs ir problēmas ar normatīvo aktu prasību izpildi. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņu stāšanās spēkā, kas paredz naudas sodus izglītības iestāžu vadītājiem par dažādu izglītības iestāžu regulējošo normatīvo prasību pārkāpumiem. Diemžēl vispārizglītojošās izglītības iestādēs nav paredzēta jurista štata vieta, kura pienākumos būtu sekot līdzi izmaiņām ar izglītību saistītajā likumdošanā un kontrolēt izglītības iestādes darbības atbilstību normatīvajām prasībām. Jurista štata vieta nav paredzēta arī rajonu pašvaldību izveidotajās izglītības pārvaldēs. Savukārt juristi bieži vien atzīst, ka izglītības likumdošana viņiem ir sveša. Līdz ar to izglītības iestāžu vadītājiem pašiem ir jādomā kā tikt galā ar juridiska rakstura jautājumiem.
Bieži vien normatīvo prasību neievērošana saistās nevis ar nezināšanu, bet gan ar to, ka netiek pievērsta pietiekoša vērība šiem aspektiem, bet tas nozīmē, ka nav izveidota un netiek realizēta sistēmiska pieeja normatīvo prasību ievērošanas nodrošināšanai. Grūtības rada arī fakts, ka pēdējo četrpadsmit gadu laikā ir vairākas reizes palielinājies izglītību regulējošo dokumentu skaits. Ja 1991. gadā spēkā bija tiki “Izglītības likums”, tad 2005. gadā vispārējās izglītības regulējošo normatīvo dokumentu sarakstā ir divdesmit deviņi dažāda apjoma normatīvie dokumenti.[26] Izglītības valsts inspekcijas gada pārskatā iekļautie dati liecina, ka 2004. gadā 7 gadījumos darba devējiem ierosināts atstādināt izglītības iestāžu vadītājus, ierosinātas 19 administratīvo pārkāpumu lietas, izteikti 489 priekšlikumi izglītības iestāžu darba uzlabošanai vai trūkumu novēršanai. Šie fakti liecina, ka reglamentējošo normatīvo prasību ieviešana skolā rada problēmas, kurām nepieciešams risinājums. Pie tam jebkurš normatīvais dokuments nekad nav galīgs, jo normatīvajām prasībām jāatbilst laikam un līdz ar to var teikt, ka notiek pastāvīgi un bezgalīgi normatīvo dokumentu grozījumi, kas nebūt neatvieglo izglītības iestāžu vadītāju dzīvi.
Līdz ar to šī maģistra darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus izglītības iestāžu vadītāju darba traucējošo faktoru ietekmes mazināšanai nodrošinot normatīvo prasību izpildi.
Mērķa īstenošanas rezultāta lietderību un ilgdzīvošanu nodrošina tas, ka 2002. gada 21. jūnijā tika izsludināts Valsts pārvaldes iekārtas likums, kuru ieviešot tiek veidota valsts pārvalde vienotā sakārtotā sistēmā. Saskaņā ar šo likumu no 2006. gada 1. janvāra pašvaldību izglītības iestādēm nav saistoši dažādie, ne vienmēr viegli pieejamie IZM rīkojumi un instrukcijas, tādēļ 2005. gads ir bagāts ar dažādiem no jauna tapušiem vispārējo izglītību regulējošiem ministru kabineta noteikumiem.
Pētījuma jautājums – kādi ir reglamentējošo normatīvo prasību īstenošanas nodrošināšanas priekšnoteikumi un kāds ir šo priekšnoteikumu nodrošinājums praksē.

Pētījuma objekts - vispārizglītojošo izglītības iestāžu vadītāju darbs normatīvo prasību izpildes nodrošināšanā.
Pētījuma priekšmets – ārējo vadības lēmumu izpildes nodrošināšana.…

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −35,81 €
Materiālu komplekts Nr. 1160165
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vispārējo izglītību reglamentējošo normatīvo prasību izpildes nodrošināšana. Teorētiskā daļa”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/546266

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties