Cietušā statuss kriminālprocesā

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Autore rakstot diplomdarbu darba gaitā nonāca pie šādiem secinājumiem un priekšlikumiem:
1. Secinājums: Līdz ar Direktīvas ieviešanu, kriminālprocesa likumā būtiski grozījumi nav veikti, jo līdz Direktīvas ieviešanai Kriminālprocesa likums paredzēja lielu daļu no Direktīvas esošajam tiesībām.
2. Secinājums: jēdziens cietušais nav saistīts tikai ar noziedzīgo nodarījumu, bet arī ar pārkāpumiem, kas nav vērtējami, kā noziedzīgie nodarījumi. Kriminālprocesa izpratnē par cietušo var būt arī juridiska persona. Ja persona noziedzīgo nodarījumu rezultāta ir mirusi, tad par cietušo kriminālprocesā var kļūt cietušās personas tuvinieki.
3. Secinājums: Kriminālprocesa cietušo var pārstāvēt, jebkura pilngadīga un rīcībspējīga persona, pamatojoties uz cietušās personas pilnvarojumu.
4. Secinājums: Analizējot cietušā tiesības autore nonāca pie secinājuma, ka Kriminālprocesa likumā 97.1 pantā desmitajā daļa likumdevējs ir noteicis, ka cietušajam ir tiesības: saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību. Autorei būtu priekšlikums papildināt kriminālprocesa likuma ar 971pantu vienpadsmito daļu un izteikt to šādā redakcijā: saņemt informāciju par juridisko palīdzību, psiholoģisko atbalstu, un medicīnisko palīdzību.
5. Secinājums: darba gaitā autore nonāca pie šāda secinājuma, ka Direktīvā ir noteikts, ka cietušajam ir tiesības pieteikt lūgumu saņemt informāciju par apcietinātas vai notiesātas personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījumu vietas, šāda tiesība Kriminālprocesa likumā ir paredzēta tikai īpaši aizsargātiem cietušajiem, tādejādi liedzot iespēju uz šādas tiesības izlietojumu cietušajiem, kuri neietilpst īpaši aizsargājama cietušā grupā. Aplūkojot Direktīvu autore noskaidroja, ka Direktīvā šāds ierobežojums, nav paredzēts.
…