Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:745911
 
Vērtējums:
Publicēts: 01.03.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  ievads    6
1.  Literatūras apskats    7
1.1.  Bioloģiski sadalāmo atkritumu veidi    7
1.2.  Bioloģiski sadalāmo atkritumu pārstrādes iespējas    12
1.3.  ES un Latvijas likumdošana bioloģiski sadalāmo atkritumu apsaimniekošanas jomā    14
2.1.  Biogāzes reaktori    21
2.2.  Organisko atkritumu aerobā kompostēšana stirpās    23
2.3.  Vermikompostēšana    26
2.4.  Kompostēšana aerobajā reaktorā    28
2.5.  Aerobo metožu salīdzinājums    29
3.  Ekonomiskā daļa    35
4.  Darba drošības pasākumi    40
  Secinājumi    42
  Izmantotās literatūras saraksts    43
Darba fragmentsAizvērt

Lauksaimniecības atkritumi
Pie lauksaimniecības atkritumiem pieskaitāmi graudaugu kultūru, augļu un dārzeņu kultūru atlikumi, kurus parasti izmanto lopbarībai vai kompostētus iestrādā augsnē, tādēļ problēmas var rasties tikai ļoti specifiskas lieljaudas ražošanas apstākļos. Visbiežāk te lielos daudzumos var palikt pāri salmi.
Salmus var izmantot kā kurināmo, tomēr tas ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi, savākšanas un transportēšanas izmaksu dēļ. Salmu pārstrādei var izmantot arī bioloģiskās pārstrādes metodes, piemēram, kompostēšanu.
Pamatojoties uz lauksaimniecības ražošanas datiem, un pieņemot, ka daudzums nemainīsies vai nedaudz palielināsies, var pieņemt, ka ikgadējais pārstrādei izmantojamo salmu apjoms varētu būt 300 – 350 tūkst. tonnu gadā, tomēr, ievērojot dažādus apstākļus kā salmu transportēšanas attālums, klimatiskie apstākļi, uzglabāšanas nosacījumi, utt., kā arī pieņemot, ka daļa salmu tiks izmantota kā kurināmais, pieejamo salmu apjomu varētu lēst uz 200 tūkst. t gadā.

Lopkopības atkritumi
Lopkopība ar nelielu dzīvnieku skaitu nerada problēmas apkārtējai videi, jo kūtsmēslus, kas bagāti ar dažādiem mikroelementiem, var viegli iestrādāt augsnē, reizē uzlabojot augsnes auglību un atbrīvojoties no atkritumiem.
Tomēr, intensīvā lopkopība ar punktveida piesārņojuma avotiem, rada būtisku problēmu – atbrīvoties no atkritumiem, reizē nepiesārņojot vidi, un gūstot arī ekonomisku labumu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties