1992. gada 15. janvārī Latvijā stājās spēkā likums "Par nodarbinātību", un tad arī tika uzsākta bezdarbnieku reģistrācija. Reģistrētais bezdarba līmenis no 2,3% reģistrācijas pirmajā gadā pieauga līdz 9,2% 1998.gadā, bet pēdējos gados ir nokrities līdz 6,5% 2006. gadā.
Darba mērķis ir izpētīt bezdarba teorētiskos aspektus, bezdarba situāciju Latvijā kopumā un teritoriālā griezumā, atklājot pozitīvos momentus un trūkumus, kā arī izstrādāt priekšlikumus bezdarba samazināšanai.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, autore izvirza šādus uzdevumus:
1) pamatojoties uz speciālo literatūru, pētīt bezdarba veidošanās teorētiskos aspektus;
2) pētīt bezdarba ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību;
3) analizēt bezdarba un nodarbinātības statistiskos datus Latvijā kopumā un teritoriālā griezumā;
4) pētīt Latvijas nodarbinātības politikas mērķus un atklāt tās prioritāros virzienus;
5) izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus bezdarba samazināšanai Latvijā.
Darbā tiek izmantotas ekonomiskās un statistiskās analīzes pētījuma metodes:
• statistisko datu izpēte un analīze;
• grafiskie attēli;
• absolūtie un relatīvie rādītāji;
• dinamikas rindas.
Darbā tiek analizēti dati par laika periodu no 2000. līdz 2006. gadam, jo tas ir pietiekams periods, lai izprastu bezdarba situāciju. Atsevišķiem parametriem datu trūkuma dēļ piemērots laika posms no 2000. līdz 2004. gadam un no 2004. līdz 2006. gadam. Lai sniegtu plašāku priekšstatu par darbaspēka tirgu Latvijā, darbā tiek dots vispārīgs pārskats par bezdarba līmeni, par ekonomiski aktīvajiem, nodarbinātiem, bezdarbniekiem, darba meklētājiem un ilgstošiem bezdarbniekiem Latvijā par laika periodu no 1996. līdz 2006. gadam.
Darba pirmajā nodaļā tiek pētīti bezdarba veidošanās teorētiskie aspekti; bezdarba veidi un to rašanās cēloņi; apskatīta bezdarbnieka statusa iegūšana, tiesības un pienākumi; bezdarba ietekme un sabiedrību un tautsaimniecību.
Darba otrajā nodaļā tiek analizēti Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes un Nodarbinātības valsts aģentūras dati par bezdarbu un nodarbinātību Latvijā. Tiek pētīts bezdarbnieku sadalījums pēc vecuma un dzimuma, pēc izglītības līmeņa un tautības, darba meklētāji pēc bez darba pavadītā laika ilguma Latvijā, kā arī tiek analizēts bezdarba līmenis un brīvo darbavietu skaits teritoriālā griezumā, tiek meklēti cēloņi atšķirībām.
Darba trešajā nodaļā tiek pētīti Latvijas nodarbinātības politikas mērķi un atklātas tās prioritātes, tiek pētītas Nodarbinātības valsts aģentūras funkcijas un uzdevumi, kā arī Latvijas nodarbinātības politikas galvenie pasākumi un veicamie uzdevumi bezdarba samazināšanai Latvijā.
…
