Aizstāvja pienākumi un atbildība valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā kriminālprocesā

Latvijas Republikas Satversmes 92. pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, kā arī ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Tiesu praklsē atzīts, ka likumdevējs, pamudinot personas saņemt juridisko palīdzību tieši no advokāta ar atbilstošu kvalifikāciju, var ievērojami samazināt to gadījumu skaitu, kad tiesību aizsardzības līdzekļi tiesā netiek izmantoti pietiekami pareizi vai prasmīgi, kā arī ar sacīkstes principā balstītu tiesas procesu sekmēt taisnīgāka iznākuma panākšanu. Tiesiskās valsts pamatprincips ir orientācija uz taisnīguma īstenošanu, aptverot gan tā procesuālos, gan materiālos aspektus. Lai nodrošinātu tiesiskas valsts principa realizāciju, nepieciešams atrisināt strīdu starp tiesisko stabilitāti un taisnīgumu, un šo uzdevumu veic tiesību normas. Ja tiesību normas nesasniedz noteikto mērķi – saprātīgi atrisināt konfliktu starp taisnīgumu un tiesisko paļāvību – tās kļūst neefektīvas. Tiesiskās valsts pastāvēšanā saskatāmi divi pamatelementi: cilvēka brīvība, viņa tiesību nodrošināšana, un likumīgas valsts varas ierobežošana . Kriminālprocesā tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama tikai un vienīgi saskaņā ar tiesību aktos noteikto kārtību un ievērojot to pamatotības un likumības garantijas.
Valsts nodrošinātu advokātu par personas aizstāvi kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tas nozīmē, ka Kriminālprocesa likumā ir izdalīti noteikti kriminālprocesa subjekti un lietu kategoriju veidi, kurās aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, kā arī, ja persona nevar nodrošināt aizstāvi pati, tiesai jāpieaicina valsts nodrošināts juridiskās palīdzības sniedzējs. …