Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
2,79 (13%)
Cena ar atlaidi*:
18,69
Pirkt
Identifikators:680183
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.07.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 52 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2009.g. - 2010.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    2
  Summary    3
  Аннотация    4
  Lietoto saīsinājumu skaidrojums    5
  Ievads    6
1.  Kvalitātes vērtēšana, sistēmas un standarti    7
1.1.  Kvalitātes jēdziens    7
1.2.  Kvalitātes kritēriji    9
1.3.  Eiropas un pasaules vadošās kvalitātes sistēmas, zīmes un standarti    16
1.4.  Lauku tūrisma mītņu kvalitātes sistēmu prakse Latvijā    23
1.4.1.  Kvalitātes prasības un noteikumi lauku tūrisma mītnēm    24
1.4.2.  Kvalitātes zīmju, sertifikātu iegūšanas iespējas Latvijas lauku tūrisma mītnēs    24
2.  Lauku tūrisma attīstība Aglonas un Riebiņu novados    29
2.1.  Latvijas, Latgales, Preiļu novada lauku tūrisma attīstība    30
2.2.  Lauku tūrisma mītņu skaita dinamika    31
2.3.  Sniegtie pakalpojumi    31
3.  Kvalitātes izvērtējums    33
3.1.  Izvērtējuma metodika un tā norise    33
3.2.  Kvalitāte Aglonas un Riebiņu lauku tūrisma mītnēs klientu, uzņēmēju un ārējo vērtētāju skatījumā    34
3.2.  Novērotāja, nezināmā viesa, uzņēmuma aptauju datu salīdzinājums    42
4.  Priekšlikumi lauku tūrisma mītņu attīstībai    44
4.1.  Pakalpojumu kvalitāte    44
4.2.  Lauku tūrisma mītņu iekārtojums    45
4.3.  Mārketinga nozīme lauku tūrisma mītņu attīstībā    46
  Secinājumi    48
  Priekšlikumi    49
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    51
  Pielikumi    54
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Pēc šī pētījuma veikšanas, autore secina to, ka Aglonas un Riebiņu lauku tūrisma mītņu un to pakalpojumu kvalitāte ir diezgan zemā līmenī, spriežot pēc novērotāja, nezināmā viesa, tālruņa, elektroniskā pasta, mājaslapas moduļu aptaujām, kuru lielākā daļa vērtējamo pakalpojumu tika novērtēta kā neatbilstoši un vairāk neatbilstoši, pilnībā atbilstoši – vērējumi bija sastopami retāk.
2. Tas ir pretstatā uzņēmēju jeb darbinieku aizpildītajām aptaujām, no kurām izriet tas, ka mītnes piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus. Pēc veiktā pētījuma ir jāsecina, ka darbinieku un autores domas par mītņu kvalitāti nesakrīt, jo uzņēmēji nevēlas atspoguļot savu mītņu un sniegto pakalpojumu kvalitātes negatīvo pusi – zemo līmeni attiecībā uz naktsmītņu rezervēšanu pa tālruni un e – pastu, sasniedzamību, ārējo noformējumu, viesu uzņemšanas procesu un istabām.
3. Kvalitātes sistēmu pielietojums lauku tūrisma mītnēs ir nerentabls, jo pārsvarā tie ir mazi uzņēmumi, kā papildus ienākumu avots lauku iedzīvotājiem, kas uzņemas darboties ne tikai lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, bet arī tūrismā.
4. No autores izrēķinātajiem vidējiem rādītājiem izriet tas, ka tikai 7 mītnes ieguvušas attiecīgus sertifikātus, kas apliecina tās par videi draudzīgām iestādēm. Taču tā ir tikai 1/3 daļa no visām pētītajām mītnēm.
5. Pārsvarā Aglonas un Riebiņu novadu lauku tūrisma mītnes strādā nekompetents un neprofesionāls personāls no uzņēmēja ģimenes loka vai blakus dzīvojošajiem iedzīvotājiem.Tikai 52% no visām mītnēm pieklājība un kompetence, kā arī laipnība 62% atbilst pilnībā, līdz ar to bieži vien nācās saskarties ar nelaipnu un nepretimnākošu personālu, rezervējot mītnes pa tālruni, kā arī saņemot nepilnīgas un nelaipni noformētas atbildes pa elektronisko pastu.

Priekšlikumi
Kvalitātes sistēmas ir lietderīgi pielietot tikai lielās viesnīcās, kur ir atsevišķi izveidotas nodaļas un liels personāla skaits, tad ir iespējams arī pieņemt darbā speciālu personālu, kas izstrādās un attīstīs kvalitātes attīstību visā uzņēmumā.
Lauku tūrisma mītņu vadītājiem vajadzētu vairāk interesēties par dažādām atbilstības zīmēm un sertifikātiem, jo dalības nauda parasti ir tādā lielumā, lai to varētu atļauties tieši šī uzņēmējdarbības veida veicēji, piemēram, „Zaļais sertifikāts” un „Atpūta laukos” sertifikātu mērķauditorija ir tieši lauku tūrisma naktsmītnes. Šādi kvalitātes apliecinājumi palielina lauku mītņu konkurētspēju savā starpā un to atpazīstamību.
Ir jācenšas piesaistīt izglītotu un profesionālu personālu savā uzņēmumā, Aglonas novadā ir lielisks tā piemērs viesu namā „Mežinieku mājas”, kurā darbojas visa saimnieku ģimene, kas sastāv no 11 cilvēkiem, saimnieku bērni apgūst dažādas profesijas, kas ir noderīgas tieši tūrisma un viesmīlības nozarē, piemēram, masāžists, viesmīlis, pavārs, paši apsaimnieko savu bioloģisko lauksaimniecību un blakus izveidoto mežu ar „Horoskopu” parku, kur saimniece gida lomāvada ekskursijas apmeklētājiem. Uz telefona zvaniem atbild saimniece, kas ir ļoti laipna un pretimnākoša, katram ģimenes loceklim šajā viesu namā ir sava loma, kuru viņš var veikt kvalitatīvi un atbildīgi. Šis ir lielisks piemērs tam, kā var izmantot visu ģimeni viena uzņēmējdarbības veida attīstībai, jo visi izglītojas vienā noteiktā virzienā.
Kā jau tika minēts , pēc aptaujas veikšanas, autore secināja to, ka asociācijas „ Lauku ceļotājs ” aptaujas lauku tūrisma mītņu pakalpojumu kvalitātes novērtējumam ir vēlams nedaudz pārstrādāt, jo daļa jautājumu neatbilst šai mērķauditorijai, kā arī lauku tūrisma vides pētamajiem procesiem, nav jēgas jautāt darbiniekiem tādus jautājumus uz kuriem tie nekad nevarēs atbildēt objektīvi un godīgi. Nav nekādas nozīmes jautāt par minibāriem, elektronisko karšu termināliem, apkalpošanu istabā, dāvanu viesiem, jo tāda prakse netiek īstenota Latvijas lauku tūrisma mītnēs. Nav korekti arī jautāt darbiniekiem aptaujā, aks nav anonīma par to, kā tie novērtē savu ārējā izskata atbilstību. Aptauja, kas paredzēta, lai to aizpildītu mītnes klienti arī nav pilnībā izpildāma, jo tie ir mazi uzņēmumi nevis lielas ķēdes viesnīcas, kurās ir daudz klientu, pie kuriem var griezties ar tādiem lūgumiem. Tomēr, ja šīs aptaujas paredzētas Latvijas lauku tūrisma mītņu mērķauditorijai ir jāpārdomā uzdodamo jautājumu klāsts, jo ir bezjēdzīgi pētīt procesu, kas ir vairāk aktuāli Amerikas Savienoto Valstu lielajām viesnīcām. Autorei nācās saskarties ar mītņu darbinieku sašutumu par jautājumiem, kas, arī pēc viņu domām, ir neatbilstoši, novērtējot tik mazus uzņēmumus, kā lauku tūrisma mītnes.
Līdz ar to, katram uzņēmumam pašam ir jāizvērtē savus sniegtos pakalpojumus un jāmaina to kvalitātes līmenis, lai potenciālais viesis nejustos vīlies, saņemot nekvalitatīvus pakalpojumus par nesamērīgu cenu.


Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Aglonas un Riebiņu novadu lauku tūrisma mītņu pakalpojumu kvalitāte”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/680183

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties