Cilšu sabiedrības pārvalde un baltu lībiešu paradumu tiesības no 5. līdz 12.gadsimtam

Procesuālās tiesības pēc paražtiesību normām
Tiesas process iedalāms divās nosacītās procesuālajās stadijās, laicīgajā un sakrālajā.
Laicīgā stadija bija pietiekama, ja lietas apstākļi bija noskaidrojami ar juridiskiem līdzekļiem (apsūdzētā atzīšanās, lietiskie pierādījumi, liecinieku liecības, zvēresti, apsūdzētā un prasītāja vienošanās).
Ja tika izdarīts kriminālnoziegums, tas kurš uzzināja par noziegumu, sacēla publisku trauksmi. Pēc kliedziena dzinās pakaļ noziedzniekam, lai to aizturētu, aizvestu pie tiesneša un liecinātu par notikušo. No šī pienākuma nedrīkstēja atsacīties pat noziedznieka radi. Tiesnesis nopratināja puses, noklausījās liecības, pieņēma zvērestus, uzklausīja sapulces dalībnieku viedokli un paziņoja savu spriedumu.
Sakrālā stadija bija nepieciešama, ja pirmajā stadijā iztiesāt lietu nebija iespējams (piemēram, apsūdzētais neatzinās, pierādījumu un liecinieku trūka utt.). Šajā gadījumā galvenais tiesas lēmējs bija Dievs un Laima, tāpēc tālākā tiesas spriešana bija saistīta ar reliģisko kultu.
…