Sieviešu tēli un to salīdzinājums Fallija "Man dziesminieka gaita" prozā un Haralda Eldgasta darbā "Zvaigžņotās naktis"

Salīdzinot abu autoru izmantotos sieviešu tēlus, Eldgasts savā romānā apvieno ļoti dažādus sieviešu tēlus, kurus pārsvarā tēlo nicinoši, atšķirībā no Fallija, kura sievietes ir vairāk mīlošas, uzticamas un kuru vērtība sociāli nav krasi zemāka par vīrieti. Eldgasta raksturotās sievietes, izņemot vienu, ir tālu no pilnības, tām ir vājības un nepilnības, pie kurām tiek vainotas pašas sievietes.
Salīdzinot konkrētos sieviešu tēlus, tās var iedalīt vairākās grupās. Pirmajā grupā ietilpst sievietes, kuras parādītas kā vājas, bezgribas sievietes – Fallija darbos pieminētā Tilda un lētās sievietes, savā ziņā arī Alma un māte no darba „Atmiņas”, kā arī Eldgasta romānā izmatotais mātes tēls, prostitūtas, kā arī Vanda. Otrā grupā ietilpst sieviešu tēli, kurām raksturīga neatkarība, kaut arī to raksturā manāmas vājuma pazīmes, piemēram, Fallija izmantotie sieviešu tēli Nellija un dārgās sievietes, sieviete, no kuras skata punkta sarakstīts darbs „Atmiņas” un Eldgasta radītā Zireniusa jaunkundze. Trešajā grupā var iedalīt sievietes, kuras ir neatkarīgas, pašapzinīgas un ar cēliem nodomiem, kā Fallija izmantotais Otīlijas tēls un Eldgasta šķīstā un dievišķā Ada.
 
Secinājumi
Fallijs sievieti pārsvarā tēlo kā maigu un mīlošu, nedaudz mulsu un kautrīgu būtni, kura tomēr ir reizē arī neatkarīga un patstāvīga. Izlasē ievietotajos prozas darbos viņš izšķir vairākus sievietes tēlus, taču tie nav tik krasi kontrastējoši kā Haraldam Eldgastam. Romānā „Zvaigžņotās naktis” Eldgasts vispārina divus sieviešu tēlu tipus – šķīstā un nešķīstā. Šķīstais sievietes tips ietver sevī arī nākamības sievietes galvenās iezīmes – dievišķa, šķīsta, nav sava dzimuma instinkta verdzene. Romāna gaitā tiek dots vispārējs sievietes raksturojums – pārsvarā tās ir nevērtīgākas par vīrieti, tās ir izlutinātas un garīgi tukšas, iekāro vīrieti tikai pēc tā ārienes, kā arī ir baudas un kaisles pārņemtas.
…