Tēlu pašraksturojums Sofokla traģēdijā "Antigone"

Man kursa darba temats ir “Tēlu pašraksturojums Sofokla traģēdijā Antigone”. Šo tematu izvēlējos, jo mani interesēja veids kā Sofokls ļauj lasītājam un traģēdijas skatītājam uztvert tēlu kopumā un saskatīt nianses un atšķirības, kas piemīt katram no tēliem.
Mana kursa darba mērķis bija apskatīt četrus spilgtākos šīs Sofokla traģēdijas tēlus, Antigoni, Kreontu, Ismēni un Haimonu un, balstoties uz traģēdijas orģināltekstu, noskaidrot kā katrs no tēliem sevi raksturo.
Raksturojums (no grieķu vārda carakthvr – iezīme, īpatnība) – kādas parādības, cilvēka vai priekšmeta atškirīgu iezīmju un īpašību apraksts.
Darbojošās personas pašraksturojums daiļdarbā – tās ziņas, ko par viņa izcelšanos, darbību, morālajām īpašībām, gribu, spējām, interesēm, ārējām iezīmēm sniedz pats tēls, izsakot to savā runā, vai to pierādot, ar savu rīcību, par kuru bieži vien uzzinām no citu personu vēstītā.
Sākot šo darbu, lai sasniegtu mērķi, izvirzīju šādus kursa darba uzdevumus, kurus arī izpildīju izstrādājot savu kursa darbu:
1.iepazīties sengrieķu dzejnieka Sofokla biogrāfiju un īsi raksturot laika posmu kurā dzejnieks dzīvojis;
2.iepazīties ar Sofloka traģēdijas “Antigone” latvisko tulkojumu un izvēlēties tēlu pasšraksturojumu sniedzošus citātus;
3.Iepazīties ar traģēdijā izmantoto mitoloģisko materiālu;
4.izvēlētos citātus sameklēt orģināltekstā un veikt to rūpīgu tulkojumu;
balstoties uz no orģinālteksta iztulkotajiem citātiem, latvisko darba tulkojumu un mitoloģisko materiālu veikt tēlu rakstura anlīzi, to pamatojot un komentējot. …