Plaši Bīlenšteins savā darbā „Kāda laimīga dzīve” skaidro savu darbu pie latviešu valodas gramatikām, Bībeles teksta rediģēšanas, ortogrāfijas jautājumiem. Šajā laikā Bīlenšteins jau strādā par mācītāju Dobeles draudzē. Par šo laiku viņš atceras dažādas konferences, svētkus, piemin 1883.gadā Mārtiņa Lutera 400 dzimšanas dienas svinības. Bīlenšteins sniedz ieskatu dažādām tikšanās reizēm un ciemiņiem, kas to apmeklējuši Dobelē. Viņš apraksta savu darbību Latviešu literārajā biedrībā un to, kā 1864. gadā ievēlēts par biedrības prezidentu.
Tāpat no sava redzes loka Bīlenšteins sniedz ieskatu latviešu nacionālās kustības jautājumos, dod ieskatu latviešu tautas izglītības jautājumos, piemin Pirmos vispārējos latviešu dziesmu svētkus 1873.gadā un Dobeles dziesmu svētkus, ko organizējusi Lsatviešu literārās biedrības direkcija 1870. gadā.
Pēdējā nodaļa autobiogrāfijā veltīta mājai un ģimenei. Tajā viņš apraksta savas sievas labās īpašības, kas ir bijis par iemeslu harmonijai un saskaņai mājās. Bīlenšteins par sievu Ernu saka: „Katrā ziņā man ir jāpatiecas viņai par to, ka es savā mājā labi jūtos, ka mūsu bērni no visas sirds ir pieķērušies vecāku namam un ka daudzi mūsu draugi labprāt atceras stundas vai dienas, kas pavadītas mūsu mājās”(355).
1905. gada revolūcijas laikā tika izpostīta A. Bīlenšteina mājvieta. Dobelē latviešu revolucionāri, kurus vadīja Dāvids Beika (1885.-1946.), sadedzināja Augusta Bīlenšteina bibliotēku un arhīvu, personīgās mantas. Pēc šī notikuma Bīlenšteins atteicies no mācītāja amata, un mūža pēdējos gadus dzīvoja Jelgavā.
2007. gadā Dobeles evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzā tika atklāta piemiņas zīme A.Bīlenšteinam, kas kalpo kā atgādinājums, ka Dobeles vācu draudzes mācītāja amatā Augusts Bīlenšteins kalpojis gandrīz 40 gadus.…
