Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:647298
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Saskarsmes būtība    5
2.  Saskarsmes jēdziens un izpausme    8
2.1.  Saskarsmes jēdziena definēšanas pieejas    8
2.2.  Saskarmes izpausmes raksturojums un izpētes metodes    9
3.  Saskarsmes aksiomas    12
4.  Saskarsmes mērķis un funkcijas    14
5.  Saskarsmi ietekmējosie faktori    15
6.  Saskarsmes veidi    16
7.  Nosacījumi savstarpējai saprašanai    17
  Secinājumi    19
  Priekšlikumi    20
  Izmantotie informācijas avoti    21
Darba fragmentsAizvērt

Saskarsme parādījās kopš tā brīža kad sāka veidoties pirmas valodas. Sākumā saskarsme bija diezgan primitīva, bet līdz ar cilvēka prāta pakapēnisko attīstību, attīstījas arī saskarsme un tas veidi.
Definēt saskarsmes jēdzienu mēģināja daudzi filozofi un zinātnieki. Pastav dažādas saskarsmes definīcijas interpretācijas. Sengrieķu filozofs Aristotelis ( dzīv. 384-322 p. m. ē.) cilvēku definēja kā sabiedrisku dzīvnieku, kurš dzīvo sabiedrībā un kuru raksturo kontaktu daudzums un to daudzveidība, piemēram, saruna, lietišķas pusdienas, koncerta apmeklējums, ģimenes rīts sestdienās. Amerikāņu filozofs, sociologs un psihologs Ērihs Fromms (1900-1980) uzskata, ka cilvēkiem ir fantastiska vēlme nebūt vienam — kopības vajadzība, "vajadzība pēc cilvēciskiem sakariem". Viņš kā vienu no vispilnīgākajiem veidiem, kā apmierināt šo vajadzību, uzskata mīlestību. Amerikāņu psihologs E. Berne (1902-1970) saskarsmi nosauc par alkām pēc glāstiem. Glāsti ir jebkura rīcība, "kas nozīmē otra cilvēka klātbūtnes atzīšanu". Glāsti ir fizisks pieskāriens vai simboliska atzinība: skatiens, vārds, smaids, žests. Protams, var būt arī negatīvi glāsti. E. Bernes uzskati jau tuvāk atspoguļo saskarsmes jēdziena šodien vairāk pieņemto izpratni. Franču rakstnieks A. de Sent-Ekziperī (1900-1944) labvēlīgas attiecības nosauc par cilvēku dzīves greznību — īpašu, retu parādību mūsu savstarpējās attiecībās ikdienā.
Visbeidzot, vācu filozofs eksistenciālists K. Jaspers (1883-1969) apgalvoja, ka saskarsme ir cilvēku esamības īstenais un vienīgais veids, ar to domājot, ka visa cilvēka dzīve, gan lietišķā, profesionālā, gan privātā, notiek nepārtrauktā saskarsmes procesā.
Saskarsme ir galvenā cilvēka esamības forma un neatņemams cilvēka dzīves raksturojums. Saskarsmes kultūra ir svarīga cilvēces un katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļa. Saskarsme ir reālā, aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma. Cilvēks ir izaudzis no pirmatnējā bara, tāpēc cilvēks jau pēc savas dabas ir sabiedriska, kolektīviska būtne, kam ir nepieciešami kontakti ar sev līdzīgiem. Izolēšanās, rnizantropija tā ir slimīga anomālija cilvēku kopībā. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1314351
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties