Liberālisms un libertārisms

Ekonomiskā sistēma ir pašregulējoša, tai nevajag vadību no ārpuses, tirgus sistēmai nav nepieciešama valsts iejaukšanās, tāpēc, ka to vada „neredzamā roka”. Šo ekonomiskā liberālisma jēdzienu „neredzamā roka” ir ieviesis Adams Smits, Indivīdiem jābūt iespējaitirgoties savā starpā, vienalga ar kuru indivīdu, vienalga ar kādiem resursiem, to nenosaka neviens cits no ārienes. Šāda tirgus sistēma paredz valsts neiejaukšanos indivīda brīvībā, libertāristi tādā veidā mēģina aizstāvēt indivīda tiesības. Brīvais tirgus ir tāda ekonomiskā sistēma, kurā indivīdiem ļauts iegūt īpašumu un to mainīt ar noteikumu, ka netiek pārkāptas citu indivīdu tiesības. Smits uzskatīja, ka privātais īpašums un brīvais tirgus ir iespēja rīkoties morāli, jo privātīpašums sniedz lielāku labumu sabiedrībai kā, piemēram, kopējais īpašums.
Libertārisms ir bāzēts uz klasiskā liberālisma pamatiem, taču tam raksturīga lielāka uzmanība brīvajam tirgum un specifiskāka attieksme pret to, kādai jābūt valsts varai un tās ierobežojumiem, kas attiecas uz indivīdu tiesībām. Libertāriešu uzskatā valsts varai ir jābūt minimālai, pēc iespējas mazākai, tā nedrīkst iejaukties ekonomikā, tirgus sistēmai ir jābūt brīvai, jebkāda piespiešana tiek uzskatīta par tiesību pārkāpumu. Taču klasiskais liberālisms, lai gan arī ar skepsi skatās uz valsts varu un arī atbalsta brīvā tirgus ideju, atbalsta lielāku valsts varas iejaukšanos piespiedu nolūkos, piemēram, sabiedriskā labuma sasniegšanai. Libertārismā sabiedriskais labums nav svarīgāks par atsevišķa indivīda labumu.

…