Noskatījos to nesen, kādā pelēkā ziemas vakarā kopā ar savu draudzeni. Izvēlējos rakstīt par šo filmu, jo tā mūs ar draudzeni iespaidoja līdz sirds dziļumiem, ka pat mēs abas, kuras parasti esam garlaikotas un bezjūtīgas pret jebkādām morāles vērtībām, raudājām kā mazi bērni. Šajā filmā ir stāsts par 2viem pretējā dzimuma pārstāvjiem , kuriem dažādu notikumu virpulī ir bijusi spēja saglabāt vienam otru! Filmas galvenā ideja ir par to, ka mīlestība ir kā zāles , kas dziedē brūces , kas spēj tevi atgriezt dzīvē, kas spēj likt tev atdzimt. „The notebook” filmā vecs vīrietis lasa vecai dāmai, kura ir pēc ārstu teiktā neatgriezeniski aizmirsusi visu savu iepriekšējo dzīvi, stāstu par kādu pāri, patiesībā viņš viņai stāsta dzīvesstāstu par sevi un viņu, cerībā , ka sieviete atgūs atmiņu, lai varētu turpināt savu iepriekšējo ikdienu kopā ar saviem izaugušajiem bērniem un mazbērniem. Brīdī , kad sieviete īslaicīgi atguva atmiņu pāris to izmantoja , lai kopā-roku rokā nomirtu laimīgi. Krievu rakstnieks Bulgakovs teicis : „Tam, kas mīl, ir jādalās liktenī ar to, kuru tas mīl.” un es uzskata, ka šajā filmā viņa vārdi atspoguļojas vistiešākajā veidā , jo galu galā šis pāris filmā nodzīvoja visu dzīvi kopā + nomira kopā ar domu, ka arī nākošajā dzīvē augstākie spēki savedīs to atkal kopā.…
