Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:540653
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Otrie Vispārējie latviešu dziedāšanas svētki norisinās Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Krišjāņa Kalniņa vadībā, 1880. gada 17. līdz 20. jūnijam. Taču šajos dziesmu svētkos dalībnieku skaits ir ievērojami palielinājies (1653), kas ļauj secināt, ka šī jaunā tradīcija latviešiem visnotaļ ir iepatikusies. Arī virsdiriģenti ir jau iepriekš minētie- Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Pirmo reizi atskan doma par tautas tērpa nozīmi svētkos. Tirzas kora dalībnieki visi bija ģērbušies tautas tērpos. Šis paraugs izraisīja lielu interesi, un ideja, ka tautas tērps varētu būt koristu tērps, nodarbina daudzu nākošo Dziesmu svētku organizētāju prātus. Salīdzinot ar I dziesmu svētkiem, mazliet kuplāks bija kļuvis latviešu autoru skaits. Līdzās brāļiem Cimzēm un Baumaņu Kārlim stājās divi jauni mūziķi — Jurjānu Andrejs (1856–1922) un Oskars Šepskis (1850–1914).
Trešie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki atkārtoti notiek Rīgā no 1888. gada 18. līdz 21. jūnijam. Arī šos rīko Rīgas Latviešu biedrība, taču tagad rīcības komiteju vada RLB priekšsēdētājs Frīdrihs Grosvalds. Ir nomainījies arī virsdiriģentu sastāvs. Šis darbs uzticēts Jurjāņu Andrejam un Vīgneru Ernestam, kā arī Indriķim Zīlem, kā goda viesis pieaicināts Jānis Bētiņš. Pirmo reizi līdzās tradicionālajiem sarīkojumiem, plaši izskan arī instrumentālās mūzikas koncerts. Arī dalībnieku skaits ir dubultojies un sasniedzis lielu skaitu- 2618. Trešie Dziesmu svētki vainago tautas atmodas un kopīgu mērķu raisītas vienprātības kāpinājuma laiku. Tie apliecina latviešu profesionālās mūzikas strauju izaugsmi: Pirmo reizi programmās iespējams ietvert tik daudzus latviešu autoru skaņdarbus (no 33 kora darbiem 22 ir latviešu skaņražu kompozīcijas). Tie paceļ slavas zemītā Jurjānu Andreju un Vīgneru Ernestu. Trešo dziesmu svētku jaunievedums – komponistu sacensību par labāko dziesmu, metodisku rakstu un brošūru izdošanu, simfoniskās mūzikas koncerta rīkošanu – pārtver un turpina nākošo svētku organizētāji.
Savukārt Ceturtie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notiek Jelgavā no 1895. gada 15. līdz 18. jūnijam. Tos rīko Jelgavas Latviešu biedrība, kuras priekšsēdētājs ir advokāts Jānis Čakste. Koru virsdiriģenti: Jurjānu …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1228758
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties