Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos gados ir bijuši ļoti strauji. Laika periodā no 2001.-2005. gadam iekšzemes kopprodukts ik gadu pieauga vidēji par 8,1%, 2005. gadā - par 10,2%. Šādi attīstības rādītāji ir augstākie Eiropas Savienībā. Straujais iekšzemes kopprodukta pieaugums mazina mūsu valsts atpalicību no vecajām Eiropas Savienības valstīm.
Arī 2006. gads Latvijas tautsaimniecībā ir iesācies veiksmīgi. Iekšzemes kopprodukts 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, pieauga par 13,1%. Turpina palielināties investīcijas, kas 1. ceturksnī pieauga par 16%, bet saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas sasniedza pēdējo gadu ceturkšņa rekordlielu apjomu - 158,9 milj. latu. Par uzņēmējdarbības vides stabilitāti liecina jaundibināto uzņēmumu skaits, kas 2006. gada pirmajā pusē sasniedza pēdējo 12 gadu rekordskaitli - 6625, un tas ir par 25,9% vairāk nekā analogā periodā pērn. Ņemot vērā straujo izaugsmes tempu 1. ceturksnī, kopumā 2006. gadā iekšzemes kopprodukts Latvijā varētu pieaugt straujāk nekā tika prognozēts, un tā pieauguma temps varētu pārsniegt 10 procentus.
Īstenojot sociāli atbildīgu politiku, no 2006. gada 1. janvāra ir palielināta gan minimāla mēneša darba alga no 80 latiem uz 90 latiem, gan palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums mēnesī no 26 latiem uz 32 latiem, kā arī par apgādībā esošu personu - no 18 latiem uz 22 latiem mēnesī. Neskatoties uz to, pēc Centrālās statistikas pārvaldes pētījumiem šā gada trešajā ceturksnī 22,1% darba ņēmēju pamatdarba alga pēc nodokļu nomaksas nepārsniedza 100 Ls mēnesī. 9,4% darba ņēmēju neto darba alga ir līdz 81 latam mēnesī, savukārt 12,7% algotu darbu strādājošo pelna no 81 līdz 100 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas.
Ceturtdaļa (22,5%) algotu darbu strādājošo saņēma algu 100-150 latu robežās, nedaudz mazāk - 20,7% - darba ņēmēju pēc nodokļu nomaksas saņēma 150-200 latus mēnesī.
Šā gada trešajā ceturksnī 200-300 latu neto algu saņēma 17,9% darba ņēmēju. No 300 līdz 500 latiem mēnesī pelnīja 9,8% strādājošo. 2,4% darba ņēmēju saņēma neto darba algu 500-1000 latu robežās. Tikai 0,5% strādājoši šajā laika posmā pelnīja vairāk par 1000 latiem uz rokas.
2,1% darba ņēmēju alga netika aprēķināta vai tika aprēķināta, bet netika izmaksāta bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu dēļ vai arī tāpēc, ka darbs sākts nesen. 2% algotu darbu strādājošo darba samaksas lielums attiecās izpaust. …
