Franču eposs "Dziesma par Rolandu"

Secinājumi
Eposs „Dziesma par Rolandu” vēstī par Kārļa Lielā māsasdēla - grāfa Rolanda varoņa nāvi cīņā pret mauriem (saracēņiem, baskiem vai muhamedāņiem) Ronsevālas aizā, par Rolanda patēva Ganelona nodevību, kas bijusi šīs katastrofas cēlonis, un par to, kā Kārlis Lielais atriebis Rolanda un divpadsmit pēru nāvi.
Eposā dominējošais nav atriebība, nežēlība, bet gan tēvzemes mīlestība, cilvēka tikums un gods. Sirdsapziņa ir augstāka par slavu, pienākums - augstāks par atalgojumu.
Rolands ir ļoti spēcīgs bruņinieks. Viņš nepazina bailes un viņam nepatika gļēvuļi. Rolands cienīja un mīlēja savu valsti un karali. Varonis ticēja Dievam un nīda barbarus. Drošsirdība ir viņa stiprā puse.
Šai kaujai tiek piešķirts reliģisks raksturs – kristīto basku vietā ienaidnieki ir pagāni, saracēņi. Notikuma beigu daļa ir eposā ir citāda nekā īstenībā: arjergards ir iznīcināts, Rolands kritis, taču palīgā atsteidzies valdnieks Kārlis Lielais saracēņus sakauj.
…