Pēc Kārļa Mīlenbaha domām, pie vārdnīcas vēl atlicis piecu līdz sešu gadu darbs. Taču ir sācies Pirmais pasaules karš. 1915. gada vasarā uz Tērbatu tiek evakuēta Aleksandra ģimnāzija, un līdz ar to svešumā dodas Kārlis Mīlenbahs.
1916. gada marta beigās no Veravas uz Rīgu pajūgā tiek vests zārks. Kārļa Mīlenbaha ļaunās nojautas ir piepildījušās. Viņš mirst, vārdnīcu nepabeidzis, neziņā par tās turpmāko likteni.
Kārļa Mīlenbaha vārdnīcu apņemas pabeigt J. Endzelīns. Viņš pabeidza un sagatavoja to publicēšanai, bet 4. sējuma gala vārdos J. Endzelīns raksta: „Vislielākais nopelns, zināms, te ir pašam Kārlim Mīlenbaham, kas ir veicis darba lielāko daļu, savākdams ļoti daudz materiālu visai vārdnīcai un uzrakstīdams apmēram pusi no tās.” 11
NOBEIGUMS
Rakstot referātu, esmu sasniegusi sava darba mērķi: noskaidrojusi, kāds ir Kārļa Mīlenbaha devums latviešu valodniecības attīstībā. Uzzināju, kāpēc Kārlis Mīlenbahs ir tik nozīmīgs latviešu valodniecības attīstībā. Esmu iepazinusi Kārļa Mīlenbaha biogrāfiju, uzzinājusi vairāk par viņa devumu valodniecībā. Iepazinos ar latviešu valodas pētnieku, valodas kopēju, zinātnieku un rakstnieku, kurš darbojies vai visās valodniecības nozarēs, tomēr galveno vērību veltot leksikogrāfijai un valodas kultūrai.
Strādājot pie referāta, esmu papildinājusi zināšanas referāta rakstīšanā, kā arī esmu papildinājusi prasmi sakopot materiālus un apkopot literatūru.
Rakstot referātu, sapratu, ka Kārlis Mīlenbahs nav aizmirsts arī mūsdienās. Viņa vārdu zina vai visi latvieši, daudzās mājās. Domāju, ka Kārļa Mīlenbaha mūžs paliks mūžīgi mūsu zinātnē un kultūrā.
…
