21. Kultūra un zinātne senajos A. Ēģipte. Faraoni cēla sev greznas kapenes, no kurām vispazīstamākās ir piramīdas. Ēģiptiešiem bija arī bagāti panākumi medicīnā. Ēģiptieši ticēja mūžīgai pēcnāves dzīvei, kas pēc viņu domām bija līdzīga dzīvei Ēģiptē. Pēc tam kad faraonu ķermeņi tika iebalzamēti, viņus apglabāja piramīdu kapenēs. Vissenākajām piramīdām bija pakāpieni, un cilvēki ticēja, ka mirušā faraona gars dodas augšup pa pakāpieniem, līdz nonāk virsotnē pie Saules dieva. Uz piramīdu sienām tika veidoti skaisti gleznojumi, kuros attēlots, kā dievi lemj, vai mirušais ir cienīgs pēcnāves dzīves. Ēģiptieši uzsāka rakstīšanu ar attēliem jeb hieroglifiem apm. 3000.gadā pmē. Sākumā katru priekšmetu uzzīmēja vai attēloja ar savu zīmi-piktogrammu. Pakāpeniski ar attēliem sāka attēlot skaņu kopas. Pirmie hieroglifi bija ļoti līdzīgi zīmējumiem. Ēģiptiešu ārsti bija pirmie, kas sāka pētīt cilvēka ķermeni. Viņi bija arī prasmīgi zobārsti, taču visbiežāk ārstēšanas pamatā bija maģija. Ēģiptieši uzskatīja ka skarabejs ir svēta vabole un to izmantoja kā amuletu, lai aizsargātos no slimībām. Indija. Audumu, paklāju un drēbju ražošana ir viena no galvenajām rūpniecības nozarēm Indijā. Miljoniem cilvēku auž un vērpj dažādus audumus, ko pēc tam apglezno. Apgleznojumu rakstus viņi izmanto jau gadsimtiem. Indiešu mūzikas ir daudzveidīga ar lielu ritmu daudzveidību. Mūzika balstās uz tradicionāliem ritmiem-rādām.
22.Kultūra un zinātne senajā Romā. Romiešiem patika pasmieties citiem par citu. Šo karikatūru atrada uz sienas Pompejās. Tā izsmej kādu slavenu augstmani
…
