Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Politiskā režīma dinamika Krievijā V.Putina un D.Medvedeva prezidentūru laikā

     

    Diplomdarbs65 Politika

21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:145603
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 76 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
  TEORĒTISKĀ DAĻA    8
1.  Demokrātija un tās pazīmes    8
2.  Hibrīdrežīma raksturojums    15
  METODOLOĢIJA    22
  EMPĪRISKĀ DAĻA    23
1.  Vārda brīvība un cenzūra    23
1.1.  Vārda brīvība un cenzūra V.Putina prezidentūras laikā    23
1.1.1.  Amnesty International dati par vārda brīvību un cenzūru    24
1.1.2.  Freedom House dati par vārda brīvību un cenzūru    25
1.1.3.  Citi avoti par vārda brīvību un cenzūru    26
1.2.  Vārda brīvība un cenzūra D.Mdvedeva prezidentūras laikā    28
1.2.1.  Amnesty International dati par vārda brīvību un cenzūru    28
1.2.2.  Freedom House dati par vārda brīvību un cenzūru    29
1.2.3.  Citi avoti par vārda brīvību un cenzūru    30
2.  Godīgas vēlēšanas    32
2.1.  Godīgas vēlēšanas V.Putina prezidentūras laikā    32
2.1.1.  Amnesty International dati par vēlēšanām    32
2.1.2.  Freedom House dati par vēlēšanām    33
2.1.3.  Citi avoti par vēlēšanām    34
2.2.  Godīgas vēlēšanas D.Medvedeva prezidentūras laikā    36
2.2.1.  Freedom House dati par vēlēšanām    36
2.2.2.  Citi avoti par vēlēšanām    37
3.  Izpildvaras un parlamenta attiecības    40
3.1.1.  Freedom House dati par izpildvaras un parlamenta attiecībām    42
3.1.2.  Citi avoti par izpildvaras un parlamenta attiecībām    43
3.2.  Izpildvaras un parlamenta attiecības D.Medvedeva prezidentūras laikā    44
3.2.1.  Levada Center un citu avotu dati    44
4.  Izslēgtās grupas un NVO    46
4.1.  Izslēgtās grupas un NVO V.Putina prezidentūras laikā    47
4.1.1.  Amnesty International dati par izslēgtām grupām un NVO    48
4.1.2.  Freedom House dati par izslēgtām grupām un NVO    48
4.1.3.  Citi avoti par izslēgtām grupām un NVO    49
4.2.  Izslēgtās grupas un NVO D.Medvedeva prezidentūras laikā    52
4.2.1.  Amnesty International dati par izslēgtām grupām un NVO    53
4.2.2.  Freedom House dati par izslēgtām grupām un NVO    53
4.2.3.  Citi avoti par izslēgtām grupām un NVO    53
5.  Pamattiesības    54
5.1.  Pamattiesību normu neievērošana V.Putina prezidentūras laikā    55
5.1.1.  Amnesty International dati par pamattiesību normu neievērošanu    55
5.1.2.  Freedom House dati par pamattiesību normu neievērošanu    56
5.1.3.  Citi avoti par pamattiesību normu neievērošanu    57
5.2.  Pamattiesību normu neievērošana D.Medvedeva prezidentūras laikā    58
5.2.1.  Amnesty International dati par pamattiesību normu neievērošanu    58
5.2.2.  Freedom House dati par pamattiesību normu neievērošanu    58
5.2.3.  Citi avoti par pamattiesību normu neievērošanu    59
  Secinājumi    61
  Literatūras un avotu saraksts    64
  Pielikumi    70
  ANOTĀCIJAS    74
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Krievijas virzība uz demokrātiju un likuma varas nostiprināšanu ir bijusi lēna un tajā pašā laikā apšaubāma. Lai arī Krievijā ir sastopami gandrīz visi demokrātijai raksturīgie institūti, tomēr demokrātijas kvalitāte jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, kopš komunisma režīma sabrukuma, ir bijusi svārstīga. Šobrīd, Krievija vismaz ārēji cenšas parādīt, ka ir kļuvusi demokrātiskāka, tiek radīta ilūzija, ka, salīdzinoši ar V.Putinu, D.Medvedeva prezidentūras laikā valstī ir attīstījušies demokrātiskie institūti.
Krievija ir viena no ietekmīgākām valstīm pasaulē, tās lēmumi iespaido daudzas valstis. Savā pastāvēšanas laikā Krievija nemainīja valdību demokrātiskā veidā, izņemot divas reizes – Rurečevu dinastijas beigās un 1917.gada revolūcijas laikā, kad Krievija palika bez stabilas, tradicionālas autoritārās varas. Šie abi periodi Krievijā asociējas ar šausmām, vardarbību un pilsoņu karu. 1991.gadā pēc Padomju Savienības sabrukšanas Krievija nonāca trešo reizi šādā situācijā. Krievijas tauta nostājas izvēles priekšā balsojot par prezidentu vai tā opozīciju, kas līdztekus bija izvēle starp varu un haosu, tas lika Krievijas iedzīvotājiem balsot par mazākuma varu, lai izvairītos no vēstures pieredzes. Demokrātijas jēdziens Krievijas sabiedrībā ir izkropļots un drīzāk asociējas ar haosu un trūkumu, kāds valdīja deviņdesmitajos gados.
Mūsdienu pasaulē, līdz ar reliģisko uzskatu un politisko pārliecību dažādību, pastāv arī atšķirīgas politiskās sistēmas jeb valdīšanas formas. Tradicionāli izdala trīs politiskos režīmus, totalitāru, autoritāru un demokrātiju, bet ņemot vērā, ka pasaulē viss mainās, mainās arī izpratne par šiem režīmiem, tādēļ ir radies jauns jēdziens, kā hibrīdrežīms, kas nav ne viens no iepriekš minētajiem, bet tajā pat laikā tam ir raksturīgas gan autoritārisma, gan demokrātijas pazīmes. Neatkarīgi no tā, kāda iekārta pastāv valstī, no demokrātijas viedokļa ir svarīgi, lai pienākumi starp dažādu varu pārstāvjiem būtu sadalīti precīzi. Pēc demokrātijas politisko sistēmu klasifikācijas, Krieviju var pieskaitīt pie daļējas prezidentālas iekārtas, kad vara tiek dalīta starp prezidentu un parlamentu. Lai arī 1993.gadā pieņemtā konstitūcija ir saglabājusies, tomēr Putina režīms ir mainījis galvenos varas dalījuma principus. Valsts prezidents, līdz ar V.Putina stāšanos amatā 2000.gadā, ir kļuvis vēl dominējošāks pār izpildvaru, likumdevēju un tiesu varu. D.Medvedeva amatu jau pirmsākumā aizēnoja iepriekšējais prezidents, kas apzīmēja jaunievēlētā prezidenta apzīmējumu „Putina ieliktenis”, jo atšķirībā no citu prezidentālu valsts iezīmēm, kurās iepriekšējais prezidents paiet malā, dodot iespējas jaunajam prezidentam, tad šajā gadījumā Krievijā vēl savas prezidentūras laikā Putins nodrošināja, ka varēs turpināt savu politisko darbību jau premjera amatā. Arī Krievijas sabiedrībā valda uzskata, ka Medvedevs ir nonācis pie varas pateicoties Putinam, aptauju dati liecina, ka šādam apgalvojumam piekrīt 80% iedzīvotāju.
Darba teorētiskajā daļā autore apskatīs demokrātijas un hibrīdrežīmu galvenās pazīmes un ievirzes. „Demokrātijas pazīmes ir daudz pētītas un analizētas, bet būtu grūti identificēt vienādas demokrātijas, tomēr būtībā jebkuras demokrātijas sekmīgas funkcionēšanas pamatā ir konkrēti priekšnoteikumi, tādi kā politiskā kultūra, sabiedrības sociālā struktūra, iekšējie faktori kā ekonomika, politika, ideoloģijas un citi”1 Ņemot vērā, ka Krievija starptautiski tiek atzīta par hibrīdrežīmu, autorei šķiet būtiski aplūkot šādu režīmu raksturīgākās pazīmes un to virzību tuvāk, vai tālāk no demokrātijas. Pēdējos gados lēnām pieaug skepticisma līmenis par to, vai demokrātija ir labākā pārvaldīšanas forma. Šī tendence ir raksturīga tādām neliberālām demokrātijām kā Ķīna, Krievija, Irāna.2 Tāpat arī pēdējā laikā demokratizācijas pieaugums ir veicinājis interesi par tādu specifisku tēmu kā hibrīdrežīmu rašanās. Analītiķi Krieviju dēvē par sarežģītu hibrīda sistēmu, kurā vērojami gan demokrātijas, gan autoritāra režīma formas. Krievijā pastāv ļoti augsta politiskā kontrole, tanī pat laikā ir relatīvi zema faktiskā vardarbība vai spaidi. Demokrātijas uzturēšanas elementus nodrošina šķietami leģitīmas vēlēšanas, kā arī iedzīvotāju atgriezeniskā saite attiecībā pret pastāvošo politiku.3
Savukārt darba empīriskajā daļā darba autore pētīs politiskos procesus Krievijā. Balstoties uz teorijā izvirzītajām demokrātijas pazīmēm, tiks izvirzīti atbilstoši rādītāji, kuri tiks apskatīti par laika posmu no 2000.gada līdz 2010.gada Martam ieskaitot. V.Putins prezidenta amatā bija divus termiņus, no 2000. līdz 2008. gadam, šis ir liels laika posms, lai spētu veikt adekvātu analīzi par to, kādiem paņēmieniem valsts galva ir mainījusi politisko režīmu pēc B.Jeļcina prezidentūras, kas tiecās uz demokrātiska režīma nostiprināšanu. Pastāv arī versija, ka V.Putins varēja arī nenonākt prezidenta amatā, jo B.Jeļcina politiskā simpātija un sekotājs bija Boriss Ņemcovs, kurš savā grāmatā „Dumpinieka grēksūdze” atklāj Krievijas politikas aizkulises, ļaujot lasītājām izprast V.Putina nonākšanu prezidenta amatā. Salīdzinoši D. Medvedeva prezidentūras laiks iezīmē tikai 2008. gada līdz 2010.gada Martu un nav iespējams veikt pilnīgu tās analīzi, bet ir iespējams veikt salīdzinājumus gan ārvalstu medijos, gan iedzīvotāju viedokli par to, kurš režīms ir demokrātiskāks. Publiski viņš uzsver, ka ir demokrātiskāks savos uzskatos un darbos par savu priekšgājēju, veidojot Krievijas ārpolitiku atvērtāku un ieviešot liberālismu ekonomikā. Tiks analizēti politiskie procesi un tādi rādītāji kā vārda brīvība, mēdiju cenzūra, godīgas vēlēšanas, izolētas interešu grupas, NVO darbības ierobežošana, lēmumu pieņemšanas process Kremlī un parlamentā, kādi ir iedzīvotāju uzticības rādītāji šīm institūcijām, kā arī indivīdu pamattiesības.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −31,47 €
Materiālu komplekts Nr. 1230111
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties