AMATNIECĪBA UN TIRDZNIECĪBA
Amatniecība, īpaši aušana un reliģisko objektu izgatavošana, ir izplatīta ciematos.
Sarežģītais reljefs apgrūtina un sadārdzina ceļu būvniecību, bez tam šajā valstī nav ērtu ūdens ceļu, tapēc Butāna nav varējusi nodarboties ar tirdzniecību lielos apmēros.
Vēsturiskie tirdzniecības ceļi pāri augstajiem Himalajiem, kas savieno Indiju ar Tibetu, ir slēgti kopš militārās Tibetas iekarošanas 1950. gadā.
IMPORTA UN EKSPORTA STRUKTŪRA
IKP uz vienu iedzīvotāju ir 4 862 USD (2007) - 117.vieta pasaulē
Butānas ekonomika ir balstīta uz lauksaimniecību, mežrūpniecību, tūrismu un hidroeletroenerģijas eksportu uz Indiju. 2003. gadā veiktā aptauja par Butānas dzīves līmeni parādīja, ka 34% butāniešu galvenais ienākumu avots ir alga, bet 46% tā joprojām ir lauksaimniecība (naturālā saimniecība)
TŪRISMS
Vēsturiski Butānu apmeklēja tikai nedaudzi ārzemnieki, kas nenāca no Indijas. Līdz pat 1960. gadu modernizācijas sākumam tikai karaliskajai ģimenei bija tiesības uzaicināt ārzemju viesus. Pirmā reize, kad liels ārzemnieku skaits tikai uzaicināts ierasties Butānā, bija ceturtā karaļa koronācija 1974. gadā. Pēc šī notikuma valstī tika ielaistas nelielas tūristu grupas un drīz tika izveidota Butānas tūrisma stratēģija: ierobežots augstas kvalitātes tūrisms par augstu samaksu.
2008. gadā minimālā valdības noteiktā maksa bija 200 USD par nakti par cilvēku parastajā tūrisma sezonā un 165 USD par nakti vienam cilvēkam, braucot jūnijā vai jūlijā. Cenā ir iekļauts viss iekšējais transports, naktsmītnes, ēdiens, gids, pārgājienu organizēšana, kā arī visas citas iekšējās nodevas un maksas.
…
