Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,45 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,04
Pirkt
Identifikators:328839
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.12.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Vidzemes administrācija   
2.  Zemes piešķiršana Vidzemē   
3.  Tieslietu reformas Zviedru Vidzemē   
4.  Zviedru tiesas un pārvalde   
Darba fragmentsAizvērt

Zviedrija bija viena no valstīm, kas pretendēja uz Livoniju ( tagadējo Latvijas un Igaunijas teritoriju). Tā likās tāla, atšķirta ar jūru. Varēja cerēt, ka viņi nemaz negribēs vai arī nespēs iejaukties savas aizjūras provinces dzīvē un šejienes apstākļi zviedriem bija sveši, nesaprotami. Tā muižnieki cerēja atjaunot faktiski veco „Livonijas republiku”, kur viņi būtu vienīgie noteicēji. Bet tā nenotika. Kārlis ( Zviedrijas ķēniņš no 1604.gada) bez sevišķām grūtībām izdzina poļus no Igaunijas un iebruka Vidzemē. Stāvoklis mainās, kad par Zviedrijas valdnieku kļūst tikko 17 gadus vecais Kārļa IX. dēls Gustavs II. Ādolfs. Savu galveno triecienu Gustavs Ādolfs vērš pret zemes sirdi, Rīgu. Pilsētu aplenc, apšauda lielgabaliem. 16.septembrī 1621.g. Gustavs Ādolfs iejāj pilsētā. ar Altmarkas pamieru 1629.g. 26. septembrī Gustavs Ādolfs iegūst Vidzemi līdz Aiviekstei un Lubānas ezeram.
Zviedriem iekarojot Vidzemi, pārvaldi nodeva nodevu jeb apriņķu priekšnieku un īpašu kara komisāru rokās. To galvenais uzdevums bija nodrošināt armijas apgādi. Šai nolūkā bija jāievāc nodevas un kontribūcijas, kā arī jāizdara rekvizīcijas. Viņu pienākums bija arī pieņemt iedzīvotāju uzticības zvērestu. Kara komisariāts bija svarīgs Vidzemes pārvaldes orgāns līdz 1630.gadam.
Pēc Altmarkas pamiera noslēgšanas 1629.gada 16.septembrī zviedri Vidzemes kara laika administrāciju pārorganizēja vairāk piemēroti miera laikam. Valsts padomnieku Johanu Šiti iecēla par ģenerālgubernatoru. Šites rezidence bija Tērbatā, jo pēdējā atradās visu provinču centrā, tomēr 1632.gadā par rezidenci noteica Rīgu. Ģenerālgubernātora zemes iedalīja sešos apgabalos, kurus sauca gan par lēni, gan guberņu, gan apriņķi. Katra šī apgabala priekšgalā bija vietnieks, pie kam Rīgas un Narvas amatpersonu sauca par gubernātoru.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,30 €
Materiālu komplekts Nr. 1187485
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Zviedru pārvaldes sistēma Vidzemē (1629.g. – 1710.g.)”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/328839

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties