Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:155004
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.08.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Polijas-Zviedrijas karš    4
3.  Vidzemes teritorijas atjaunošana pēc kara    6
3.2.  Zemes piešķiršana Vidzemē    10
4.  Muižu redukcija    15
5.  Zviedru politika baznīcas un skolu lietās    18
  Secinājumi    21
  Izmantotā literatūra un avoti    22
Darba fragmentsAizvērt

Tā dēvētie „zviedru laiki” Vidzemē pastāvēja gandrīz veselu gadsimtu. Šī posma vērtējums ir pretrunīgs. No vienas puses, šajā laikā pastiprinājās dzimtnieciskais jūgs. 1668.gadā izdotie Vidzemes policijas likumi noteica, ka latviešu zemnieks ir „vairāk vergs, nekā dzimtcilvēks.” Pieauga nodevu un klaušu apjoms.
No otras puses, tika ierobežota muižnieku patvaļa. Latviešu zemnieki ieguva tiesības sūdzēties par saviem apspiedējiem, meklēt aizstāvību pie tiesas. Muižu redukcijas rezultātā atsevišķi saimnieki kļuva turīgi, pat atbrīvojās no muižnieku varas. Zemniekiem kļuva pieejama izglītība, veidojas un attīstījās latviešu rakstu valoda. „Zviedru laiku” beigu posmā Kārļa XI veiktās reformas, kuru mērķis bija stiprināt karaļa absolūto varu, ievērojami uzlaboja Vidzemes zemnieku saimniecisko un tiesisko stāvokli, deva nozīmīgu ieguldījumu latviešu tautas garīgajā attīstībā.
Galvenais šī darba uzdevums ir radīt plašāku izpratni par „zviedru laikiem,” izmantojot literatūru analīzi, apskatot sekojošus jautājumus: Polijas –Zviedrijas karš, Vidzemes teritorijas atjaunošanas darbi pēc poļu – zviedru kara. Zemnieku stāvoklis pēc arklu revīzijām, muižu redukcijas. Kā arī latviešu zemnieku skološanās un baznīcas, tas ir, luterāņu konfesijas attīstība „zviedru laikā.”
Zviedru valdības sākumā sakarā ar Livonijas un poļu – zviedru kara postījumiem Vidzemes zemnieku stāvoklis bija ļoti grūts. Tomēr pamazām viņi atspirga. Bet tad jo drīz – ap XVII gs. vidu - zemniekus piemeklēja atkal posta dienas – zviedru karš ar poļiem un krieviem. Šai laikā ienaidnieki vairākas reizes ielauzās Vdzemē, postīdami zemnieku labklājību. Tikai pēc šo karu izbeigšanās (1660. un 1661.g.) zemē iestājās ilgāks miers.
Lai cīnītos ar nodarītajiem postījumiem vajadzēja nodibināt kara notikumu saviļņotā zemē mieru, kārtību un drošību. Liela nozīme ir Gustava Ādolfa personībai. Pēc viņa rīkojumiem tiek ieviestas dažādas kārtības un likumi. Kristīnas valdīsanas laikā nostiprinās dzimtbūsana, kas uzliek vēl vairāk klaušu zemniekiem. Vēlāk Kārļa XI valdīsanas laika notiek izmaiņas, kas uzlabo zemnieku stāvokli, ne velti Kārlis tiek dēvēts par „zemnieku karali.”…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties