Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:646253
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

13. gs. Zviedrijā sāka iegūt dzelzi un varu, 16. – 17. gs. strauji attīstījās šo metālu ieguve, metalurģija, kuģubūve. 16. gs. Zviedrija bija 1. vietā Eiropā dzelzs un vara ražošanā un eksportā. Ienākumus izmantoja flotei, armijai un ieroču iegādei.
Mūsdienās Zviedrija ir viena no lielākajām dzelzsrūdas ieguvējām pasaulē. 1989. g. valstī ieguva 29 milj. t dzelzsrūdas, tas ir, 5-6 reizes mazāk kā Ķīnā, Brazīlijā, 3-4 reizes mazāk nekā Austrālijā, 2 reizes mazāk nekā ASV, par 10 – 20 milj. t mazāk nekā Indijā, Kanādā, aptuveni tik pat, cik DĀR. Šī dzelzsrūda ir viena no augstvērtīgajām pasaulē – ar 60 – 65% dzelzs saturu rūdā – tāpat kā Brazīlijā, ASV , DĀR, Indijā, ar 2 reizes lielāku dzelzs saturu nekā Francijā izvietotajās atradnēs. 4/5 dzelzsrūdas atradņu atrodas aiz polārā loka Lapzemē, bet tur rūdai ir fosfora piejaukums. Lielākās atradnes ir Norbotenes lēnē Kīrunā un Jellivārē, savukārt Viduszviedrijas rūdu atradnēs Bergslāgenes rūpniecības rajonā ir mazs fosfora un sēra piejaukums.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −0,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1173194
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties